Latvijas iedzīvotāju psihisko traucējumu simptomu un nespējas pašnovērtējums saistībā ar alkohola lietošanas paradumiem.

Abstract

Darba tēma: Latvijas iedzīvotāju psihisko traucējumu simptomu un nespējas pašnovērtējums saistībā ar alkohola lietošanas paradumiem. Darba mērķis: Izpētīt psihisko traucējumu simptomu un nespējas pašnovērtējumu saistībā ar alkohola lietošanas paradumiem Latvijas iedzīvotāju populācijā. Aktualitāte: Latvijā ik gadu tiek pirmo reizi reģistrēti vairāki simti pacienti ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, kuri atbilst Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakcijas (SSK-10) kritērijiem. 2021. gadā Latvija pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem bija pirmajā vietā pasaulē pēc patērētā alkohola daudzuma, kas ir vidēji 12,9 litri izdzertais alkohols uz vienu cilvēku. Visā pasaulē alkohola patēriņš ir viens no lielākajiem nespējas un nāves cēloņiem, it sevišķi cilvēkiem, kuri ir darbaspējīgā vecumā. Liels alkohola patēriņš ir augsts riska faktors sirds asinsvadu slimībām, insultam, aknu cirozei un vēža attīstībai, pat vidējs vai neliels alkohola patēriņš paaugstina risku saslimt ar šīm slimībām. Psihiskie traucējumi veicina nespēju, kas raksturojas kā personas disfunkcija ikdienā - ierobežojumi, kas ietver aktivitātes un līdzdalības procesus. Hipotēzes: Psihisko traucējumu simptomi atšķiras alkohola lietošanas paradumu grupās (alkohola lietošanas biežums, alkohola lietošanas daudzums, riskantā alkohola lietošanas biežums) Latvijas iedzīvotāju populācijā. Nespējas pašnovērtējums atšķiras alkohola lietošanas paradumu grupās (alkohola lietošanas biežums, alkohola lietošanas daudzums, riskantā alkohola lietošanas biežums) Latvijas iedzīvotāju populācijā. Pētījuma dizains: Šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma metodes: Bakalaura darbā tiek izmantoti dati no kvantitatīva šķērsgriezuma pētījuma “Psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatība Latvijā” Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datu bāzes. Nacionāli reprezentatīvais pētījums Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta ietvaros tika veikts no 2019. gada 25.novembra – 2020. gada 16.martam. Pētījuma mērķgrupu veido ar randomizēti stratificētas nejaušas izlases metodi izvēlēti 2687 pilngadību sasnieguši Latvijas iedzīvotāji, no kuriem 1238 (46,1%) ir vīrieši un 1449 (53,9%) – sievietes. Bakalaura darba datu apstrāde tiek veikta izmantojot statistikas metodes – aprakstošās datu metodes. Lai noteiktu saistību un statistiskās atšķirības starp mainīgajiem rādītājiem, izmantotas šķērstabulas, biežuma sadalījumu, Hī kvadrāta (χ2) tests (Chi-squared test), Fišera tests (Fisher – Freeman – Halton Exact test) un multiplo salīdzinājuma metodi starp grupām. Statistiski nozīmīgi rezultāti bija nozīmīgi, ja p vērtība bija mazāka par 0,05 (p<0,05). 95% ticamības intervāls ar Vilsona metodi tika aprēķināts EpiTools mājaslapā. Datu analīzei tika izmantotas datorprogrammas MS Excel 2016 un IMB SPSS Statistics 27 (Statistical Package for the Social Sciences). Secinājumi: Respondentu vidū ir augsta alkohola lietošanas izplatība

Title: Self-assessment of the symptoms of psychiatric disorders and disability of the population of Latvia in relation to alcohol consumption habits. Aim: To investigate the self-assessment of symptoms of psychiatric disorders and impairment in relation to alcohol consumption habits in the Latvian population. Background: Every year several hundred patients with mental and behavioral disorders meeting the criteria of the International Statistical Classification of Diseases and Health Problems 10th Revision (SSK-10) are registered in Latvia every year. In 2021, according to the OECD, Latvia ranked first in the world for alcohol consumption, with an average of 12,9 liters of alcohol consumed per person. Alcohol consumption is one of the biggest causes of disability and death worldwide, especially for people of working age. High alcohol consumption is a high risk factor for cardiovascular disease, stroke, cirrhosis of the liver and cancer, and even moderate or low alcohol consumption increases the risk of these diseases. Mental disorders contribute to disability, which is characterised by a person's dysfunction in everyday life - limitations in activity and participation. Hypotheses: Symptoms of psychiatric disorders differ in groups of alcohol consumption habits (frequency of alcohol consumption, quantity of alcohol consumption, frequency of risky alcohol consumption) in the Latvian population. Self-assessment of disability differs in groups of alcohol consumption habits (frequency of alcohol consumption, quantity of alcohol consumption, frequency of risky alcohol consumption) in the Latvian population. Study design: Cross-sectional study. Study methods: The bachelor thesis uses data from the quantitative cross-sectional study "Prevalence of psychiatric disorders and suicidal behavior in Latvia" from the database of the Center for Disease Prevention and Control (SPKC). The nationally representative study within the European Social Fund (ESF) project was conducted from November 25, 2019 to March 16, 2020. The target group of the study consists of 2687 Latvian citizens who have reached the age of majority, selected using a randomized stratified random sampling method, of which 1238 (46,1%) are men and 1449 (53,9%) are women. The data processing of the bachelor's thesis is carried out using statistical methods - descriptive data methods. To determine the relationship and statistical differences between variable indicators, crosstables, frequency distribution, Chi-squared test (Chi-squared test), Fisher - Freeman - Halton Exact test and multiple comparison method between groups is used. Statistically significant results were significant when the p value was less than 0,05 (p<0.05). A 95% confidence interval was calculated using the Wilson method on the EpiTools website. The computer programs MS Excel 2016 and IMB SPSS Statistics 27 (Statistical Package for the Social Sciences) were used for data analysis. Results: There is a high prevalence of alcohol