Laulāto apmierinātība ar attiecībām un diādiskās pārvarēšanas saistība ar nepilngadīgo bērnu esamību vai neesamību

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp laulāto apmierinātību ar attiecībām un diādisko pārvārēšanu ar bērnu esamību vai neesamību. Lai sasniegtu mērķi un plašāk izpētītu tēmu tika izvirzīti pieci pētījuma jautājumi: 1. Vai pastāv saistība starp laulāto apmierinātību ar attiecībām un diādisko pārvarēšanu cilvēkiem ar un bez nepilngadīgā bērna?; 2. Vai pastāv atšķirības laulāto apmierinātībā ar attiecībām aptaujas skalu rādītāju sadalījumos cilvēkiem ar un bez nepilngadīgā bērna?; 3. Vai pastāv atšķirības diādiskās pārvarēšanas aptaujas skalu rādītāju sadalījumos cilvēkiem ar un bez nepilngadīgā bērna?; 4. Vai pastāv dzimumatšķirības diādiskās pārvarēšanas aptaujas skalu rādītāju sadalījumos cilvēkiem ar un bez nepilngadīgā bērna?; 5. Vai pastāv dzimumatšķirības laulāto apmierinātībā ar attiecībām aptaujas skalu rādītāju sadalījumos cilvēkiem ar un bez nepilngadīgā bērna? Šis pētījums balstās uz sistēmisko transakcionālo modeli, kas apraksta partneru mijiedarbības jeb komunikācijas procesu stresa situācijās. Pētījumos ir konstatēts ka diādiskās pārvarēšanas stratēģiju pielietošana pozitīvi saistīta ar attiecībām gan pāros ar bērnu, gan pāros bez bērna. Pētījumā piedalījās 150 laulāto cilvēku vecumposmā no 21 līdz 36 gadiem (M = 29,6, SD = 4,4), 51,3% sievietes. No tiem 41,3% bija ar bioloģisko bērnu līdz 5 gadu vecumam un 58,7% bez bērna. Dati tika ievākti, izmantojot Google Forms platformu no 07.02.2024 līdz 17.03.2024. Vispirms respondenti aizpildīja sociāldemogrāfisko aptauju, pēc kā “Apmierinātība ar pāra attiecībām” aptauju, (Relationship Assessment Scale; RAS, Hendrick, 1988; adaptāciju latviešu valodā veica Lielā, 2016) un “Diādiskās pārvarēšanas aptauju”, (Dyadic Coping Inventory; DCI, Bodenmann, 2008; adaptēja latviešu valodā Sokolova, 2023). Rezultāti parādīja statistiski nozīmīgu pozitīvu ciešu saistību starp apmierinātību ar attiecībām un diādisko pārvarēšanu. Laulātiem cilvēkiem ar bērnu (rs = 0,72, p < 0,01) ir novērota nedaudz ciešāka saistība, nekā laulātiem cilvēkiem bez bērna (rs = 0,67, p < 0,01). Uz pārējiem pētījuma jautājumiem par atšķirībām rezultāti neuzrāda statistiski nozīmīgas atšķirības. Tika secināts, ka laulātiem cilvēkiem, kuri ir vairāk apmierināti ar savām attiecībām, ir tendence aktīvāk pielietot diādiskās pārvarēšanas stratēģijas un otrādi. Kā arī bērna esamība var mudināt partnerus aktīvāk pielietot diādiskās pārvarēšanas stratēģijas. Šis pētījums sniedz ieguldījumu zinātniskajā literatūrā.

The aim of the study was to investigate the relationship between marital satisfaction and dyadic coping with the existence or absence of children. In order to achieve the aim and to explore the topic more deeply, the following five research questions were raised: 1. Is there a relationship between marital relationship satisfaction and dyadic coping in people with and without a minor child?; 2. Are there differences in the distributions of scores on the marital relationship satisfaction scales for people with and without a minor child?; 3. Are there differences in the distributions of scores on the dyadic coping scales for people with and without a minor child?; 4. Are there gender differences in the distributions of scores on the dyadic coping scales for people with and without a minor child?; 5. Are there gender differences in the distributions of scores on the marital relationship satisfaction scales for people with and without a minor child? This study is based on the systemic transactional model, which describes the process of interaction or communication between partners in stressful situations. Studies have found that the use of dyadic coping strategies is positively correlated with relationships in both couples with and without a child. The study included 150 married people aged 21-36 years (M = 29,6, SD = 4,4), 51,3% women. Of these, 41.3% were with a biological child under the age of 5 years and 58,7% were without a child. Data were collected using the Google Forms platform from 07.02.2024 to 17.03.2024. Respondents first completed a socio-demographic survey, followed by the Relationship Assessment Scale (RAS, Hendrick, 1988; adapted into Latvian by Lielā, 2016) and the Dyadic Coping Inventory (DCI, Bodenmann, 2008; adapted into Latvian by Sokolova, 2023). The results showed a statistically significant positive correlation between relationship satisfaction and dyadic coping. Married people with a child (rs = 0,72, p < 0,01) showed a slightly stronger correlation than married people without a child (rs = 0,67, p < 0,01). For the other research questions on differences, the results show statistically insignificant differences. It was found that married people who are more satisfied with their relationship tend to be more active in using dyadic coping strategies and vice versa. The presence of a child may also encourage partners to use dyadic coping strategies more actively. This study provides a contribution to the scientific literature.