Eiropas Savienības institūciju ietekme uz pārrobežu transporta projektu Rail Baltica

Abstract

Bakalaura darbā "Eiropas Savienības institūciju ietekme uz pārrobežu transporta projektu Rail Baltica" tiek pētīts, kā ES institūcijas, galvenokārt Eiropas Komisija, ietekmē tādu pārrobežu transporta projektu kā Rail Baltica īstenošanu. Kā kvalitatīvs teorētiskais ietvars šī procesa skaidrošanai ir izvēlēta racionālās izvēles institucionālisma teorija. Pētījums tika veikts, izmantojot kvalitatīvo dokumentu analīzes metodi. Pētījuma mērķis ir izpētīt kāda ir ES institūciju ietekme uz pārrobežu projekta Rail Baltica implementāciju. Tādējādi atklāt politisko dinamiku starp ES institūcijām un īstenošanas struktūrām, šajā gadījumā Baltijas valstīm. Konkrētāk, kā ES institūcijas ietekmē Rail Baltica projekta īstenošanu un rezultātus, izvirzot savas prasības. Un kā projektā iesaistītās valstis cenšas apmierināt šīs prasības, lai nodrošinātu atbalstu un finansējumu. Lai sasniegtu šo mērķi, ir jāveic šādi uzdevumi: izstrādāt un izvērtēt atbilstošu teorētisko ietvaru; nodrošināt nepieciešamo kontekstu, aplūkojot projekta Rail Baltica vēsturisko attīstību un ES transporta sektora integrāciju; veikt dokumentu analīzi; un, visbeidzot, sniegt secinājumus par pētījumā iegūtajiem rezultātiem. Lai iegūtu loģisku priekšstatu par pētījuma rezultātiem, tiek izvirzīta hipotēze, ka ES institūciju ietekme uz Rail Baltica projektu izriet no projektā iesaistīto valstu nepieciešamības iegūt ES līdzfinansējumu.. Pētījuma gaitā iegūtie galvenie secinājumi liecina par hipotēzes apstiprināšanos, jo tika konstatēts, ka ES institūciju ietekme ir saistīta ar normatīvo regulējumu un kritērijiem, kas tiek izvirzīti projektu finansējuma saņēmējiem, lai tie iegūtu ES finansējumu. Neizpildot izvirzītos uzstādījumus līdzfinansējums tiks noraidīts. Otrkārt, ES institūcijām ir sava motivācija atbalstīt tādus projektus kā Rail Baltica, gadījumā ja projekts ir veiksmīgs, tas var palielināt iestāžu leģitimitāti, bet neveiksmīga projekta gadījumā leģitimitāte var samazināties. Treškārt, dalībvalstīm ir nepieciešams aktīvi lobēt projekta nozīmīgumu, tām ir "jāpārdod" tā nepieciešamība pārējai Eiropai, jāattaisno ieguldījums ar projekta pievienoto vērtību lai iegūtu ES līdzfinansējumu projekta attīstībai. ES ietekme pār projektiem kā Rail Baltica izriet no to iespējas nepiešķirt finansējumu. No visu secinājumu kopsavilkuma izriet, ka bakalaura darbā izvirzītā hipotēze ir apstiprinājusies.

Bachelor’s thesis “Influence of European Union institutions on the cross-border transport project Rail Baltica” examines how EU institutions, primarily, the European Commission influence the implementation of cross-border transport projects such as Rail Baltica. The theory of rational choice institutionalism has been selected as a qualitative theoretical framework to explain this process. The research was carried out by using the qualitative method of document analysis. The purpose of this research is to analyse the impact of EU institutions on the implementation of the cross-border Rail Baltica project. To uncover the political dynamics between EU’s institutions and the implementing bodies, in this case the Baltic states. Specifically, how EU’s institutions influence the implementation and outcome of project Rail Baltica through the requirements they set out. And how the participating countries try to appease these requirements to secure support and funding. The following tasks are required to achieve this goal: develop and assess the appropriate theoretical foundation; provide the necessary context by considering the historical development of project Rail Baltica and integration of EU’s transport sector; conduct a document analysis; and, finally, provide a conclusion. In order to gain a logical sense of the results of the research, the hypothesis stands that the influence of the EU institutions on the Rail Baltica project stems from the need of the countries involved to obtain EU co-financing. The main conclusions obtained during the process of research show the confirmation of the hypothesis, as it was identified that the influence of EU’s is linked to the regulatory framework and the criteria that is imposed on project beneficiaries to acquire funding from the EU. Second, the EU’s institutions have their own motivations to support projects like Rail Baltica, because if the project is successful it can increase the legitimacy of the institutions, if unsuccessful legitimacy can decrease. Thirdly, Member States need to lobby actively for the importance of the project, they have to "sell" its importance to the rest of Europe in order to obtain EU co-financing for the development. The institutions leverage over projects like Rail Baltica comes from its ability to withhold funding. From the summary of all conclusions, it follows that the hypothesis put forward in the Bachelor’s thesis has been confirmed.