Saistība starp sāpju esamību un sūdzību izteikšanu obligāto veselības pārbaužu laikā Latvijas nodarbināto vidū.

Abstract

Nosaukums: Saistība starp sāpju esamību un sūdzību izteikšanu obligāto veselības pārbaužu laikā Latvijas nodarbināto vidū. Mērķis: Izpētīt saistību starp sāpju esamību un sūdzību izteikšanu obligāto veselības pārbaužu laikā Latvijas nodarbināto vidū. Aktualitāte: Par izplatītākajām ar darbu saistītajām veselības sūdzībām Latvijā atzīstamas balsta un kustību sistēmas slimības (Eurostat, 2021). “Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam” šīs slimības ir noteiktas par vienu no galvenajām veselības problēmām hronisku slimību vidū (LR Veselības ministrija, 2022a). Tomēr Latvijā veiktie darba apstākļu un risku pētījumu rezultāti liecina, ka daļa nodarbināto obligāto veselības pārbaužu (OVP) laikā neizsaka sūdzības par savām veselības problēmām vai arodslimību ārstu apmeklē novēloti. Par iemeslu sūdzību neizteikšanai, 20% nodarbināto atzīst bailes zaudēt darbu (SIA TNS Latvia un RSU, 2023a). Tas liecina, ka diezgan liela daļa nodarbināto neizprot OVP patieso mērķi, par to maldinoši uzskatot atļaujas vai aizlieguma strādāt noteikšanu (RSU DDVVI, 2018). Hipotēze: Pastāv saistība starp nodarbināto sāpju esamību un sūdzību izteikšanu OVP laikā. Pētījuma dizains: Šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma metodes: Izmantoti pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā, 2019-2021” ietvaros iegūtie nodarbināto aptaujas dati. Pētījuma izlasē iekļauts 2471 Latvijas nodarbinātais vecumā 18-74 gadi. Datu apstrādei izmantotas biežuma tabulas, šķērstabulas, Hī kvadrāta un Fišera eksaktais tests. Par statistiski nozīmīgiem rezultāti tika uzskatīti, ja p<0,05. Galvenie rezultāti: Noskaidrots, ka, pieaugot nodarbinātā vecumam, pieaug arī sāpju izplatība – vecumā virs 44 gadiem sāpes bija izjutuši 41,6% nodarbināto, bet vecumā 18-24 gadi – 32,2% nodarbināto. Sāpes bija statistiski nozīmīgi retāk sastopamas nodarbinātajiem ar augstāko izglītību salīdzinājumā ar nodarbinātajiem ar vidējo izglītību. Secināts, ka, jo garāks ir nodarbinātā darba stāžs, jo augstāka ir sāpju izplatība. Noskaidrots, ka apgalvojumam par nesūdzēšanos OVP laikā, baidoties zaudēt darbu, piekrita 23,6% no nodarbinātajiem ar pēdējā gada laikā izjustām sāpēm un 19,7% no nodarbinātajiem bez pēdējā gada laikā izjustām sāpēm. Atrasta statistiski nozīmīga saistība starp sūdzību izteikšanu un nodarbinātā izglītības līmeni – nodarbinātie ar zemāku izglītības līmeni retāk izteiktu sūdzības par savām veselības problēmām OVP salīdzinājumā ar nodarbinātajiem ar augstāko izglītību. Noskaidrots, ka nepastāv statistiski nozīmīga saistība starp sūdzību izteikšanu un sāpju lokalizāciju. Saturs: Darbs sastāv no 4 nodaļām, 11 apakšnodaļām. Apjoms ir 59 lappuses, ietverot 8 attēlus, 5 tabulas un 8 pielikumus. Darbā izmantoti 94 literatūras avoti. Valoda: Latviešu valoda.

Title: Association between having pain and complaining during mandatory health examinations in Latvian workers. Aim of the study: To investigate the relationship between the presence of pain and expression of complaints during mandatory health examinations among Latvian employees. Background: The most common work-related health complaints in Latvia are musculoskeletal diseases (Eurostat, 2021). In the “Public health guidelines for 2021-2027” they are identified as one of the main health problems among chronic diseases (LR Veselības ministrija, 2022a). However, the results of studies of working conditions and risks conducted in Latvia show that a part of employees would not complain about their health problems during mandatory health examinations or visit the occupational physician late. As the reason for not expressing complaints, 20% of employees admit fear of losing their jobs (SIA TNS Latvia un RSU, 2023a). This shows that quite a large number of employees do not understand the true purpose of mandatory health examinations, mistaking it for the determination of permission or prohibition to work (RSU DDVVI, 2018). Hypothesis: There is a correlation between the presence of pain in employees and the expression of complaints during mandatory health examinations. Study design: Cross-sectional study. Study methods: Data from the employee survey obtained as part of the study “Work conditions and risks in Latvia 2019-2021” were used. The sample used includes 2,471 Latvian employees aged 18-74. Frequency tables, cross tables, Chi-square, and Fisher’s exact test were used for data analysis. The results were considered statistically significant if p<0.05. Main findings: It was found that as the age of the employee increases, the prevalence of pain also increases – 41.6% of employees over the age of 44 experienced pain, and 32.2% of the employees aged 18-24 years old. Pain was statistically significantly less frequent in employees with higher education compared to employees with secondary education. It was found that 23.6% of employees with pain in the last year and 19.7% of employees without pain in the last year agreed with the statement about not complaining about health problems during mandatory health examinations for fear of losing their jobs. A statistically significant correlation was found between the expression of complaints and the employee’s level of education – employees with a lower level of education complained about their health problems during mandatory health examinations more rarely compared to employees with higher education. It was found that there is no statistically significant correlation between the expression of complaints and the localization of pain. Contents: The thesis consists of 4 chapters and 11 subsections. The volume is 59 pages, including 8 figures, 5 tables, and 8 appendices. 94 literary sources were used in this work. Language: Latvian.