Zināšanas par HIV un ar to asociētie faktori Latvijas iedzīvotāju vidū.

Abstract

Darba mērķis: Pētīt Latvijas iedzīvotāju zināšanu par HIV saistību ar demogrāfiskiem un sociāliem faktoriem, kā arī seksuālas uzvedības faktoriem, riska pašuztveri un testēšanas pieredzi. Darba aktualitāte: 2022. gadā apmēram 39 miljoni cilvēku pasaulē dzīvoja ar HIV, kā arī 1,3 miljoni bija jaunu gadījumu. Latvijā jauno reģistrēto HIV gadījumu skaits ir viens no augstākajiem starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. 2022. gadā Latvijā HIV jaunie gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem bija 12,2. Tajā pašā laikā ES kopumā jauno gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem 2022. gadā bija 5,1 gadījumi, kas ir apmēram 2 reizes mazāk nekā Latvijā. Neskatoties uz to, ka Latvijas iedzīvotāji tiek informēti par HIV infekciju, tās transmisijas ceļiem, testēšanos, profilaksi un ārstēšanos, tāpat ar HIV inficējušos cilvēku skaits un ik gadu jauno gadījumu skaits ir liels. Pietiekamas un visaptverošas zināšanas par HIV var veicināt šīs infekcijas profilaksi, novēršot inficēšanos ar to, HIV testu veikšanas palielināšanos, laicīgu infekcijas atklāšanu un ārstēšanas uzsākšanu, tādā veidā novēršot iespēju infekciju nodot tālāk un tās progresiju, līdz ar to ir iespējams nodzīvot kvalitatīvu, pilnvērtīgu dzīvi. Darba hipotēze: Pastāv sakarība starp zināšanu līmeni par HIV saistībā ar demogrāfiskajiem un sociālajiem faktoriem, ar seksuālās uzvedības paradumiem, ar inficēšanās riska pašuztveri un testēšanas pakalpojumu izmantošanu. Pētījuma metodes: Bakalaura darbā tiek izmantota kvantitatīvā šķērsgriezuma pētījuma par “Latvijas iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību ietekmējošiem faktoriem un paradumiem” datu bāze. Pētījuma mērķis bija noskaidrot seksuālās un reproduktīvās veselības stāvokļa izmaiņu un to ietekmējošo faktoru tendences 15-64 gadus vecu Latvijas iedzīvotāju vidū. Respondenti tika izvēlēti ar nejaušinātas atlases palīdzību. Aptauju veica speciāli apmācīti intervētāji iedzīvotāju dzīvesvietās, izsniedzot pašaizpildes anketu. Tika izstrādātas divas aptaujas anketas, vīriešiem un sievietēm – latviešu valodā un tulkotas arī uz krievu valodu. Galvenie secinājumi: Tika noskaidrots, ka starp visiem respondentiem 9,1% bija labas zināšanas par HIV. Zināšanām par HIV ir saistība ar vecumu, vislabākās zināšanas par HIV ir 25-34 un 35-44 vecuma grupās. Pieaugot izglītības līmenim, pieaug labāku zināšanu par HIV īpatsvars. Labāku zināšanu par HIV īpatsvars ir augstāks nodarbinātajiem salīdzinājumā ar bezdarbniekiem. Pilsētu iedzīvotājiem ir labākas zināšanas par HIV nekā lauku iedzīvotājiem, vislabākās zināšanas par HIV ir Rīgas iedzīvotājiem. Cilvēkiem, kuri dzimumakta laikā lieto vīriešu prezervatīvus, ir labākas zināšanas par HIV, salīdzinājumā ar tiem, kuri tos nelieto. Pārbaudes uz HIV veikšanai ir statistiski nozīmīga saistība ar zināšanām par HIV. Saturs: Bakalaura darbs sastāv no 45 lappusēm, ieskaitot 10 attēlus. Tas ir sadalīts 4 nodaļās, 11 apakšnodaļās un 12 apakšapakšnodaļās.

Aim: To investigate the relationship between knowledge of HIV and demographic and social factors, sexual behaviour, self-perception of risk and testing experiences in Latvia. Topicality: In 2022, around 39 million people worldwide were living with HIV, and there were 1.3 million new cases. Latvia has one of the highest numbers of new HIV cases among European Union (EU) countries. In 2022, Latvia had 12.2 new HIV cases per 100 000 inhabitants. At the same time, the EU as a whole had 5.1 new cases per 100 000 inhabitants in 2022, which is about 2 times lower than Latvia. Despite the fact that the Latvian population is informed about HIV infection, its transmission routes, testing, prevention and treatment, the number of people living with HIV and the number of new cases each year is still high. Adequate and comprehensive knowledge about HIV can contribute to the prevention of HIV infection by preventing transmission, increasing HIV testing, early detection and initiation of treatment, thus preventing transmission and its progression, and helping people to live quality, fulfilling lives. Hypotheses: There is a correlation between HIV knowledge in relation to demographic and social factors, sexual behaviour, self-perceived risk of infection and uptake of testing services. Study methods: The bachelor thesis uses the database of a quantitative cross-sectional study on "Factors and Habits Affecting Sexual and Reproductive Health of the Latvian Population". The aim of the study was to identify trends in sexual and reproductive health status and factors influencing it among 15-64 year olds in Latvia. Respondents were selected by random sampling. The survey was carried out by specially trained interviewers in the population's homes, by means of a self-completion questionnaire. Two questionnaires were developed, one for men and one for women, in Latvian and translated into Russian. Conclusions: Among all respondents, 9.1% were found to have a good knowledge of HIV. Knowledge of HIV is related to age, with the 25-34 and 35-44 age groups having the best knowledge of HIV. The proportion with better knowledge of HIV increases with increasing level of education. The proportion of people with better HIV knowledge is higher among the employed compared to the unemployed. Urban residents have better knowledge of HIV than rural residents, with the best knowledge of HIV among residents of Riga. People who use male condoms during sex have better HIV knowledge compared to those who do not. HIV testing has a statistically significant association with HIV knowledge. Content: The thesis consists of 45 pages, including 10 figures. It is divided into 4 chapters, 11 sub-chapters and 12 sub-sub-chapters.