Ķermeņa tēla distresa saistība ar fiziskajām aktivitātēm un atšķirības starp vecumiem un dzimumiem pusaudžiem vecumā no 15-19 gadiem

Abstract

Bakalaura darba tēma ir ’’Ķermeņa tēla distresa saistība ar fiziskajām aktivitātēm un atšķirības starp dzimumiem un vecumiem pusaudžiem vecumā no 15 - 19 gadi’’. Tā mērķis ir noskaidrot, vai pastāv ķermeņa tēla distresa saistība ar fiziskajām aktivitātēm un atšķirības starp vecumiem un dzimumiem pusaudžiem vecumā no 15-19 gadiem. Teorētisko daļu veido 4 nodaļas un 2 apakšnodaļas pirmajās 2 nodaļās, kurās tiek raksturoti bakalaura darbā izvirzītie mainīgie. Pētījumā tika izmantota ķermeņa tēla distresa situāciju aptauju (The Situational Inventory of Body Image Dysphoria, SIBID, Cash, 2000, satura adaptāciju latviešu valodā veikusi Majore-Dūšele, I., Vāverniece, I., 2009) un skolēnu un studentu fizisko aktivitāšu aptauju (Priedniece, A., 2017.). Pētījumā piedalījās 142 respondenti vecumā no 15 - 19 gadi. Respondenti piedalījās no dažādām Latvijas vispārizglītojošām izglītības iestādēm (M = 16,35 gadi, SD = 1,12 gadi; 64,8% sieviešu). Datu ievākšana notika tiešsasitē un tika ievietota sociālajos tīklos: Instagram, Facebook. Rezultāti uzrādīja, ka nepastāv statistiski nozīmīga saistība starp ķermeņa tēla distresu un fiziskajām aktivitātēm (r= - 0,71; p > 0,05). Statistiski nozīmīgas atšķirības vērojamas ķermeņa tēla distresa rādītājos starp dzimumiem ( p < 0.001). Netika novērotas statistiski nozīmīgas atšķirības ķermeņa tēla distresa rādītājos starp vecumiem (H=3.290; p = 0.511), kā arī netika novērotas statistiski nozīmīgas atšķirības fizisko aktivitāšu rādītājos starp vecumiem (H=4998; p = 0.288). Kā arī nepastāv statistiski nozīmīgas atšķirības fizisko aktivitāšu biežumu rādītājos (p = 0.598). Secināts, ka netika novērota saistība starp ķermeņa tēla distresu un fiziskajām aktivitātēm, tas nesaskan ar iepriekš veiktajiem pētījumiem, iespējams, tādēļ, ka respondentu izlase bija maza. Starp ķermeņa tēla distresu un dzimumiem tika novērota statistiski nozīmīga atšķirība. Sieviešu dzimumam ķermeņa tēla distress bija augstāks kā vīriešiem. Kā arī pētījumā secināts, ka fiziskajām aktivitātēm un ķermeņa tēla distresam nav novērotas atšķirības starp vecumiem. Secināts, ka fizisko aktivitāšu biežuma rādītāji neatšķiras starp dzimumiem, abi dzimumi vienlīdzīgi ikdienā iekļauj fiziskās aktivitātes. Veiktais pētījums sniedz priekšstatu par ķermeņa tēla distresa un fizisko aktivitāšu saistība uz pusaudžiem vecumā no 15-19 gadi. Nākotnē būtu ieteicams pētījumu atkārtot izmantojot lielāku un vienlīdzīgāku respondentu izlasi starp dzimumiem.

The topic of the bachelor's thesis is "Relationship of body image distress with physical activities and differences between genders and ages in adolescents aged 15-19 years". Its purpose is to find out whether there is a relationship between body image distress and physical activity and differences between ages and genders in adolescents aged 15-19 years. The theoretical part consists of 4 chapters and 2 subsections in the first 2 chapters, in which the variables raised in the bachelor thesis are described. The research used a survey of body image distress situations (The Situational Inventory of Body Image Dysphoria, SIBID, Cash, 2000, content adaptation in Latvian Majore-Dūšele, I., Vāverniece, I., 2009) and schoolchildren and students physical activities survey ( Priedniece , A., 2017). 142 respondents aged 15-19 took part in the study. Respondents participated from various Latvian general education institutions (M = 16.35 years, SD = 1.12 years; 64.8% women). Data collection took place online and was posted on social networks: Instagram, Facebook. The results showed that there was no statistically significant relationship between body image distress and physical activity (r= - 0.71; p > 0.05). Statistically significant differences can be observed in the indicators of body image distress between genders (p < 0.001). No statistically significant differences were observed in body image distress scores between ages (H=3.290; p = 0.511) and no statistically significant differences were observed in physical activity scores between ages (H=4998 ; p = 0.288. There are also no statistically significant differences in the indicators of the frequency of physical activities (p = 0.598). It was concluded that no relationship was observed between body image distress and physical avtivities, this is inconsistent with previous studies, possibly because the sample of respondents was small. A statistically significant difference was observed between body distress and gender. Body image distress was higher for women than for men. As well as the research, it was concluded that no differences were observed between the ages of the physical and body image. It was concluded that the indicators of the frequency of physical activity do not differ between the sexes, both sexes participate equally in physical activity. The conducted study provides an idea of the relationship between body image distress and physical activity in adolescents aged 15-19 years. In the future, it would be advisable to repeat the study using a larger and more equal sample of respondents between genders.