Svaigā gaisā pavadītā laika saistība ar ģeneralizētas trauksmes un depresijas rādītājiem pieaugušajiem

Abstract

Šī Bakalaura darba mērķis bija izpētīt saistību starp svaigā gaisā pavadīto laiku un ģeneralizētas trauksmes un depresijas rādītājiem pieaugušajiem. Tika izvirzīti trīs pētījuma jautājumi un pētnieciskie uzdevumi: noskaidrot, vai svaigā gaisā pavadītā laika daudzums ir saistīts ar ģeneralizētas trauksmes rādītājiem pieaugušajiem, vai svaigā gaisā pavadītais laika daudzums ir saistīts ar depresijas rādītājiem pieaugušajiem, vai ģeneralizētas trauksmes rādītāji ir saistīti ar depresijas rādītājiem pieaugušajiem. Pētījuma teorētiskais modelis balstās uz pētījumu pierādījumiem par to, ka cilvēka veselība ir cieši saistīta ar dabu un to spēcīgi ietekmē apkārt esošā vide un gaiss, kā arī mūsdienās pētnieki vērš uzmanību arī uz svaigā gaisā pavadītā laika saistību ar psihisko veselību. Tāpat, pēdējās desmitgadēs noticis urbanizācijas un tādu psiholoģisko saslimšanu pieaugums kā depresija un trauksmes traucējumi. Cilvēku atdalīšanās no dabas, kas radusies urbanizācijas rezultātā, varētu kalpot kā iemesls sabiedrības pasliktinātajai psiholoģiskajai veselībai. Pētījumā piedalījās 110 respondenti, ar vidējo vecumu 25,8 gadi, 84,5% - sievietes. Lai piedalītos pētījumā, bija jābūt vismaz 18 gadus vecam. Tika ievākti demogrāfiskie dati, divi jautājumi par svaigā gaisā pavadīto laiku darbdienās un brīvdienās/nedēļas nogalē un izmantota Ģeneralizēta trauksmes aptauja-7 (GAD-7) (Generalized anxiety disorder scale (GAD 7), Spitzer et al., 2006) ģeneralizētas trauksmes rādītāju noteikšanai un Pacientu veselības aptauja – 9, PHQ 9 (Patient Health Questionnaire 9, PHQ-9, Kroenke et al.,2001) depresijas rādītāju noteikšanai. Datu ieguve notika izmantojot Microsoft Forms platformu. Anketā tika sniegta informācija par pētījumu, tā autoru, datu apstrādi. No dalībniekiem tika saņemta piekrišana dalībai pētījumā. Pētījuma rezultāti uzrādīja negatīvas, vājas, statistiski nenozīmīgas saistības starp svaigā gaisā pavadīto laiku un ģeneralizētas trauksmes rādītājiem, kā arī depresijas rādītājiem, taču ciešu, statistiski nozīmīgu saistību starp ģeneralizētas trauksmes un depresijas rādītājiem. Iespējams, šādi rezultāti iegūti pētījuma salīdzinoši mazās izlases un nozīmīgā sieviešu pārsvara dēļ. Iespējams, ka svaigā gaisā pavadītais laiks kā vienīgais mainīgais nozīmīgi nesaistās ar ģeneralizētas trauksmes un depresijas rādītājiem, taču ietekmē tos mijiedarbībā ar, piemēram, fiziskām aktivitātēm, terapiju. Savukārt ģeneralizētas trauksmes rādītāji ir saistīti ar depresijas rādītājiem jeb pieaugot vienam rādītājam, pieaug arī otrs. Tas, iespējams, saistāms ar to, ka abu traucējumu simptomi pārklājas. Pētījuma rezultāti sniedz ieskatu turpmāku pētījumu veikšanai. Atslēgas vārdi: svaigs gaiss; ģeneralizēta trauksme; depresija.

The aim of this Bachelor`s thesis was to investigate the relationship between the amount of time spent in fresh air and generalized anxiety and depression scores in adults. To achieve the aim, three research questions and tasks were raised: whether there is a relationship between amount of time spent in fresh air and generalized anxiety scores; whether there is a relationship between amount of time spent in fresh air and depression scores; whether there is a relationship between generalized anxiety and depression scores in adults. Theoretical model of this study is based on evidence of previous studies that health of humans is strongly connected with nature and is affected by the surrounding environment its factors, for example air. As well as nowadays researchers draw attention on the connection between the amount of time spent in fresh air and psychological health. Also, the increase of urbanization and psychological disorders in the last decades of which the most common disorders are depression and anxiety disorders. Separation from nature that’s been caused by urbanization could be the reason for societies worsened psychological health. In the study participates 110 respondents with mean age 25.8, 84,5% were women. Respondents should have been at least 18 years old to participate. Demographic data, and data from two questions about amount of time spent in fresh air in work days and weekend, Generalized Anxiety Questionnaire (GAD 7, Spitzer et al., 2006) and Patient Health Questionnaire (PHQ 9, Kroenke et al., 2001) were collected. Data were collected using Microsoft Forms platform. The survey included information about the study, author, processing of data and. Consent from participants was obtained. Results of the study shows negative, weak non-significant relationship between the amount of time spent in fresh air and both generalized anxiety and depression scores. It is possible that the reason for this is relatively small sample of respondents with predominance of women. There is a possibility that the amount of time spent in fresh air alone does not have a relationship with generalized anxiety and depression scores but have a relationship with these variables in interaction with other variables, for example physical activity, therapy. However, results show positive, strong and significant relationship between generalized anxiety and depression scores, which means that increasing of one score, the other also increases. The reason for this might be that the symptoms of both disorders overlap. These results provide insight for further research. Keywords: fresh air; outdoors; generalized anxiety; depression