Nikotīna lietošanas paradumu saistība ar stresu darba vietā

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Nikotīna lietošanas paradumu saistība ar stresu darba vietā”. Pētījuma mērķis bija izpētīt nikotīna lietošanas paradumu saistību ar stresu darba vietā. Izvirzītie pētījuma jautājumi bija “Vai pastāv saistība starp nikotīna lietošanas paradumiem un stresu darba vietā?” un “Vai pastāv atšķirība starp sieviešu un vīriešu nikotīna lietošanas paradumiem darba vietā un stresu?”. Pētījumā piedalījās 109 respondenti vecumā no 18 līdz 57 gadiem (M = 25,94; SD = 7,71), 52 (47,7%) sievietes (M = 26,5 ; SD = 8,67) un 57 (52,3%) vīrieši (M = 25,42; SD = 6,75). Bakalaura darba ietvaros tika izmantota “Darba stresa aptauja” (The Work Stress Questionnaire, WSQ, Kristina Holmgren, 2008; adaptāciju latviešu valodā veica Anželika Hasanova, 2022) un “Nikotīna lietošanas aptauja” (Sandra Mihailova, 1999). Datu ievākšana notika tiešsaistē, izmantojot “Microsoft forms” platformu. Aptauja dalībniekiem tika nosūtīta caur saziņas platformu “Whatsapp” un lai paplašinātu pētījuma respondentu izlasi tika izmantotas arī tādas sociālo tīklu platformas kā “Instagram” un “Facebook”. Ņemot vērā, ka nikotīna lietošanas paradumu (p = 0,003) un stresa darba vietā (p = 0,013) dati neatbilst normālsadalījumam, tika izmantots Spīrmena rangu korelācijas koeficients. Pētījuma rezultāti uzrādīja, ka nepastāv statistiski nozīmīga saistība starp nikotīna lietošanas paradumiem un stresu darba vietā (rs = -0,002, p = 0,098). Tāpat arī rezultāti uzrādīja, ka nepastāv statistiski nozīmīga vērtību izkliede starp dzimumiem, nikotīna lietošanas paradumiem (vīriešiem Mdn = 2,92, M = 50,08; sievietēm Mdn = 2,30, M = 50, 53) un stresu darba vietā (vīriešiem Mdn = 2,54, M = 56,55; sievietēm Mdn = 2,45, M = 53,30). Tomēr svarīgi uzsvērt, ka vīriešiem tomēr ir neliela tendence patērēt vairāk nikotīna saturošus produktus nekā sievietēm. Rezultātā tika secināts, ka starp nikotīna lietošanas paradumiem un stresu darba vietā nepastāv statistiski nozīmīgas saistības. Tāpat arī starp vīriešiem un sievietēm nav novērojamas atšķirības nikotīna lietošanas paradumos un stresu darba vietā. Veiktais pētījums sniedz priekšstatu par tendencēm nikotīna lietošanas paradumos starp dzimumiem un stresu darba vietā. Nākotnē būtu ieteicams pētījumu atkārtot izmantojot plašāku respondentu izlasi, ņemot vērā atšķirības starp profesijām un nozarēm.

The topic of the bachelor's thesis is "The relationship between nicotine use habits and stress at the workplace". The aim of the study was to find out the relationship between nicotine use patterns and workplace stress. The research questions were "Is there a relationship between nicotine use patterns and workplace stress?" and "Is there a difference between women's and men's workplace nicotine use and stress?". 109 respondents participated in the study aged 18 to 57 (M = 25.94; SD = 7.71), 52 (47.7%) women (M = 26.5; SD = 8.67) and 57 (52, 3%) men (M = 25.42; SD = 6.75). To collect the necessary data for the research, was used, using two research tools- “Work Stress Questionnaire” (The Work Stress Questionnaire, WSQ, Kristina Holmgren, 2008; adaptation in Latvian was made by Anželika Hasanova, 2022) and “Nicotine use survey” (Sandra Mihailova, 1999). Data collection was done online using the “Microsoft forms” platform. The survey was sent to the participants through the communication platform "Whatsapp" and social networking platforms such as "Instagram" and "Facebook" were also used to expand the sample of respondents of the study. Given that the data for nicotine use patterns (p = 0,003) and workplace stress (p = 0,013) were not normally distributed, Spearman's rank correlation coefficient was used. The results of the study showed that there was no statistically significant relationship between nicotine use patterns and workplace stress (rs = -0,002, p = 0,098). Also, the results showed that there is no statistically significant dispersion of values between genders, nicotine use habits (men Mdn = 2,92, M = 50,08; women Mdn = 2,30, M = 50,53) and workplace stress (men Mdn = 2,54, M = 56,55; women Mdn = 2,45, M = 53,30). However, it is important to emphasize that men still have a slight tendency to consume more nicotine-containing products than women. As a result, it was concluded that there is no statistically significant relationship between nicotine use habits and workplace stress. Similarly, there are no differences between men and women in nicotine use habits and workplace stress. The study provides an overview of trends in nicotine use patterns between genders and workplace stress. In the future, it would be advisable to repeat the study using a larger sample of participants, taking into account differences between professions and industries.