Saistība starp jauniešu pašprezentāciju sociālajos tīklos un pašvērtējumu

Abstract

Sociālie tīkli ir tiešsaistes rīks, ar kura palīdzību cilvēki var paust savu identitāti un eksperimentēt ar vairāku sevis versiju prezentāciju (Andalibi et al., 2017; Fullwood et al., 2016). Tas, ka cilvēks saka, ka viņš pats ir izskatīgs vai gudrs, nebūt nenozīmē, ka viņš tāds patiesi ir. Indivīda pašvērtējums drīzāk ir viņa uztveres rezultāts, nevis realitāte (Baumeister et al., 2003). Lielākoties, veidojot sevis prezentāciju, indivīds uzskata, ka tas, kā viņš sevi prezentēs, kādu iespaidu atstās, ietekmēs apkārtējo reakciju pret viņu (Shi et al., 2023). Šī pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp jauniešu pašprezentācijas aspektiem sociālajos tīklos un pašvērtējumu. Šī darba ietvaros tika izvirzīti pieci pētnieciskie uzdevumi: noskaidrot, kāda ir saistība starp pašvērtējumu un “ideālo es”; noskaidrot, kāda ir saistība starp pašvērtējumu un “vairāki es”; noskaidrot, kāda ir saistība starp pašvērtējumu un “pastāvīgais es”; noskaidrot kāda ir saistība starp pašvērtējumu un “tiešsaistes pašprezentācijas izvēle”; noskaidrot kāda ir saistība starp pašvērtējumu un sociālo tīklu izmantošanas ilgumu. Dati tika ievākti elektroniski, izmantojot Google Forms platformu, no 2023.gada 5.decembra līdz 2024. gada 10.martam. Pētījumā piedalījās 184 respondenti, vecumā no 18 līdz 25 gadiem (M = 21,55 ; SD = 1,99), 147 jeb 79,9% respondentu skaita bija sievietes. Rezultāti liecina, ka starp pašvērtējumu un “ideālais es” ir negatīva, vidēji cieša un statistiski nozīmīga korelācija (rs = -0,30, p < 0,001), kas nozīmē, ka indivīdi ar zemu pašvērtējumu sociālajos tīklos drīzāk prezentēs idealizētu sevis versiju un otrādi. Tāpat, vidēji cieša, negatīva un statistiski nozīmīga korelācija ir starp pašvērtējumu un “tiešsaistes pašprezentācijas izvēle” (rs = -0,43, p < 0,001), no kā var secināt, ka indivīdi ar augstāku pašvērtējumu komunicēt ar apkārtējiem drīzāk izvēlās klātienē, nevis sociālajos tīklos un otrādi. Starp pašvērtējumu un “pastāvīgais es” pastāv statistiski nozīmīga, pozitīva, bet vāja korelācija (rs = 0,22, p < 0,01). Starp pašvērtējumu un “vairāki es” pastāv ļoti vāja, negatīva korelācija un tā nav statistiski nozīmīga (rs = -0,09, p > 0,05). Kā viens no iespējamajiem iemesliem varētu būt respondentu specifika, proti, “vairāki es” apakšskalā uz trim pantiem respondenti sniedza negatīvas atbildes Likerta punktu skalā (1-pilnīgi nepiekrītu; 2-nepiekrītu). Visbeidzot, starp pašvērtējumu un sociālo tīklu lietošanas ilgumu pastāv statistiski nozīmīga, negatīva, bet vāja korelācija (rs = -0,25, p < 0,001).

Social networks are an online tool through which people can express their identities and experiment with the presentation of multiple versions of themselves (Andalibi et al., 2017; Fullwood et al., 2016). The fact that a person says that he himself is handsome or smart does not necessarily mean that he really is. An individual's self-esteem is the result of his perception rather than reality (Baumeister et al., 2003). Mostly, when creating a self-presentation, an individual believes that the way he presents himself, the impression he will leave, will influence the reaction of others towards him (Shi et al., 2023). The purpose of this study was to investigate the relationship between aspects of self-presentation in social networks and self-esteem in young people. Within the scope of this work, five research tasks were set: to find out what is the relationship between self-esteem and the "ideal self"; to find out what is the relationship between self-esteem and "multiple selves"; to find out what is the relationship between self-esteem and the "consistent self"; to find out what is the relationship between self-evaluation and "online presentation preference"; to find out what is the relationship between self-esteem and the duration of using social networks. The data was collected electronically using the Google Forms platform from December 5, 2023 to March 10, 2024. 184 respondents aged 18 to 25 (M = 21.55; SD = 1.99) took part in the study, 147 or 79.9% of respondents were women. The results show that there is a negative, moderately close and statistically significant correlation between self-esteem and the "ideal self" (rs = -0.30, p < 0.001), which means that individuals with low self-esteem are more likely to present an idealized version of themselves on social networks and vice versa. Also, there is a moderately close, negative and statistically significant correlation between self-esteem and "online presentation preference" (rs = -0.43, p < 0.001), from which it can be concluded that individuals with higher self-esteem prefer to communicate with others in person rather than in social networks and vice versa. There is a statistically significant, positive but weak correlation between self-esteem and the “consistent self” (rs = 0.22, p < 0.01). There is a very weak, negative correlation between self-esteem and “multiple selves” and is not statistically significant (rs = -0.09, p > 0.05). One of the possible reasons could be the specificity of the respondents, that is, in the "multiple selves" subscale, the respondents gave negative answers on the Likert scale to three items (1- completely disagree; 2- disagree). Finally, there is a statistically significant, negative but weak correlation between self-esteem and duration of social network use (rs = -0.25, p < 0.001).