Krīzes situāciju pārvaldības modeļa dinamikas izvērtējums Latvijā (2020 - 2022)

Abstract

Globālā Covid-19 pandēmija radīja ievērojamu satricinājumu, pieprasot no lēmumu pieņēmējiem dienas kārtībā izvirzīt krīzes pārvaldības modeļa caurskatīšanu, papildināšanu un pilnveidošanu. Mūsdienu dinamiskajā pasaulē, kur aizvien pieaug iespējamo apdraudējumu un izaicinājumu risks, spēja efektīvi pārvaldīt krīzes situācijas ir kļuvusi par stratēģisku nepieciešamību. Ņemot vērā aktualitāti, darba tēma ir “Krīzes situāciju pārvaldības modeļa dinamikas izvērtējums Latvijā (2020 – 2022). Pētījuma mērķis: veikt krīzes situāciju pārvaldības modeļa dinamikas izvērtējumu Latvijā, periodā no 2020.gada līdz 2022.gadam. Hipotēze: laika periodā no 2020.gada līdz 2022.gadam Latvijas valsts krīzes situāciju pārvaldības modelis ir būtiski pilnveidots, stiprinot starpinstitucionālo sadarbību un sabiedrības izpratnes veidošanu. Pētījuma veikšanai izmantota kvalitatīvā pētniecības metode – dokumentu un daļēji strukturētu interviju analīze. Darbs ir strukturēts trīs nodaļās un vairākās apakšnodaļas. Darba pirmajā nodaļā ir veikts krīzes situāciju pārvaldības teorētiskā ietvara raksturojums, aprakstoši sniedzot ieskatu par krīzes situāciju pamatiezīmēm un krīzes pārvaldības raksturojošajiem elementiem. Darba otrajā nodaļā, izmantojot primāros un sekundāros avotus, ir visaptveroši raksturots Latvijas valsts civilās aizsardzības sistēmas tiesiskais ietvars un krīzes pārvaldības modelis pirms globālās Covid-19 pandēmijas, savukārt darba trešā nodaļā ir veikta dokumentu un daļēji strukturētu interviju analīze, izvērtējot krīzes situāciju pārvaldības modeļa dinamiku Latvijā, periodā no 2020.gada līdz 2022.gadam. Balstoties uz darba ietvaros veikto pētījumu ir iespējams secināt to, ka Latvijas valsts krīzes situāciju pārvaldības modelis nebija piemērots tam, lai veiksmīgi operētu Covid-19 pandēmijas radītās krīzes situācijas ietvaros. No tiesiskā ietvara perspektīvas šīs modelis bija piemērots tikai tam, lai proaktīvi rīkotos katastrofu gadījumā, pirmkārt, jo krīzes situāciju pārvaldībai kapacitātes pietrūks, otrkārt, jo izpratne kā nošķirt katastrofu no krīzes situācijas ir tikai teorētiska. Galvenokārt, Covid-19 pandēmijas radītās krīzes situācijas efektīvu pārvaldību ietekmēja vāja noturība pret satricinājumu vai apdraudējumu preventīvā līmenī, vājš izpildījums lēmumu pieņemšanas procesā, ietverot gan lēmumu pieņemšanu, gan krīzes komunikāciju, gan institucionālo lēmumu pieņemšanas struktūru, kā arī valsts sektora standartizētā, atbilstoši procedūrām vērstā pieeja rīcībai iepretim krīzes situāciju pārvaldībai. Atslēgas vārdi: Latvija, Covid-19 pandēmija, valsts civilā aizsardzības sistēma, krīzes situāciju pārvaldība, Latvijas valsts krīzes situāciju pārvaldības modelis.

The global Covid-19 pandemic caused significant disruption, requiring decision-makers to prioritize the review, enhancement, and improvement of crisis management models. In today’s dynamic world, where the risks of potentials threats and challenges is constantly increasing, the ability to effectively manage crisis situations has become a strategic necessity. Considering its relevance, the topic of this thesis is “Evaluation of the dynamics od the crisis management model in Latvia (2020 – 2022). The aim of the research: evaluate the dynamics of the crisis management model in Latvia during the period from 2020 to 2022. Hypothesis: from 2020 to 2022, Latvia’s state crisis management model has been significantly improved, strengthening inter-institutional cooperation, and fostering public understanding. The research employed a qualitative method – analysis of documents and semi-structures interviews. The thesis is structured into three chapters with several subchapters. The first chapter provides a theoretical framework for crisis management, describing the basic characteristics of crisis situations and the elements of crisis management. The second chapter, using primary and secondary sources, comprehensively describes the legal framework of Latvia's national civil protection system and the crisis management model before the global COVID-19 pandemic. The third chapter analyzes documents and semi-structured interviews to evaluate the dynamics of the crisis management model in Latvia from 2020 to 2022. Based on the research conducted within the thesis, it can be concluded that Latvia's state crisis management model was not suitable for effectively operating within the crisis situations caused by the COVID-19 pandemic. From a legal framework perspective, this model was only suitable for proactive action in the event of disasters, firstly because it lacked the capacity for crisis management, and secondly, because the understanding of how to distinguish a disaster from a crisis situation was purely theoretical. The effective management of the crisis situations caused by the COVID-19 pandemic was mainly affected by weak resilience to threats at a preventive level, poor execution in the decision-making process, including decision-making, crisis communication, institutional decision-making structures, as well as the state sector's standardized, procedure-driven approach to action compared to crisis situation management. Keywords: Latvia, COVID-19 pandemic, national civil protection system, crisis management, Latvia's state crisis management model.