Uztura paradumu maiņa saistībā ar noteiktu hronisku slimību esamību demogrāfiskajās grupās Latvijā.

Abstract

Tēma: Uztura paradumu maiņa saistībā ar noteiktu hronisku slimību esamību demogrāfiskajās grupās Latvijā. Aktualitāte: Cukura diabēts, arteriālā hipertensija un hiperholesterinēmija ir nozīmīgi faktori, kas palielina sirds un asinsvadu slimību risku. Sirds un asinsvadu slimības ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem gan Latvijā, gan pasaulē. Savukārt uztura paradumu maiņa var samazināt risku attīstīties sirds un asinsvadu slimībām. Lai veicinātu pozitīvu uztura paradumu maiņu, ir būtiski izvērtēt, kā atšķiras uztura paradumu maiņas izplatība cukura diabēta, arteriālās hipertensijas un hiperholesterinēmijas gadījumā atkarībā no dzimuma un vecuma grupām Latvijā. Tas palīdzēs rast labāku izpratni par to, kādām iedzīvotāju grupām ir jāpievērš vairāk uzmanības, izstrādājot veselības veicināšanas intervences uztura paradumu maiņai sirds un asinsvadu slimību riska mazināšanai. Mērķis: Izpētīt uztura paradumu maiņas izplatību iedzīvotājiem ar konkrētām hroniskām slimībām demogrāfiskajās grupās Latvijā. Hipotēze: Iedzīvotāju ar cukura diabētu, arteriālo hipertensiju un hiperholesterinēmiju vidū pastāv atšķirības uztura paradumu maiņā dzimuma un vecuma grupās. Pētījuma dizains: Šķērsgriezuma pētījums Pētījuma metodes: Bakalaura darba izstrādei tika izmantoti dati no Slimību profilakses un kontroles centra monitoringa tipa pētījuma "Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, 2022". Pētījuma datu analīzē tika izmantotas trīs dažādas pētāmās populācijas: Latvijas iedzīvotāji ar cukura diabētu (n=275), arteriālo hipertensiju (n=950) un hiperholesterinēmiju (n=355) vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Datu analīzei tika izmantotas aprakstošās statistikas metodes: biežuma tabulas un šķērstabulu analīze ar Hī-kvadrāta testu. Par statistiski nozīmīgām atšķirības uzskatītas, ja p<0,05. Tāpat iegūtajiem rezultātiem tika noteikti 95% ticamības intervāli. Secinājumi: Pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ dārzeņu un augļu patēriņu palielinājušo un tauku patēriņu samazinājušo Latvijas iedzīvotāju ar cukura diabētu īpatsvars statistiski nozīmīgi neatšķiras atkarībā no dzimuma un vecuma. Starp Latvijas iedzīvotājiem ar arteriālo hipertensiju sieviešu un vecāku iedzīvotāju vidū sāls patēriņu pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ samazinājušo īpatsvars ir augstāks nekā vīriešu un jaunāku iedzīvotāju vidū, atšķirībām esot statistiski nozīmīgām. Starp Latvijas iedzīvotājiem ar hiperholesterinēmiju sieviešu vidū tauku patēriņu pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ samazinājušo īpatsvars ir augstāks nekā vīriešu vidū, atšķirībām esot statistiski nozīmīgām. Tauku patēriņu uzturā samazinājušo Latvijas iedzīvotāju ar hiperholesterinēmiju īpatsvars statistiski nozīmīgi neatšķiras atkarībā no vecuma. Saturs: Bakalaura darbs sastāv no 4 nodaļām, 14 apakšnodaļām. Bakalaura darba apjoms ir 49 lappuses, ieskaitot 8 attēlus un 1 pielikumu. Darbā izmantoti 53 literatūras avoti.

Title: Changing dietary habits related to certain chronic diseases in demographic groups in Latvia. Background: Diabetes mellitus, arterial hypertension and hypercholesterolemia are important factors that increase the risk of cardiovascular diseases. On the other hand, changing dietary habits can reduce the risk of developing cardiovascular diseases. To promote a positive change in dietary habits, it is essential to evaluate how the prevalence of dietary change in diabetes mellitus, arterial hypertension and hypercholesterolemia differs by gender and age in Latvia. It will help to gain a better understanding of which demographic groups need to be target groups when developing health-promoting interventions to change dietary habits to reduce the risk of cardiovascular disease. Aim: To investigate the prevalence of change in dietary habits among inhabitants with specific chronic diseases in demographic groups in Latvia. Hypothesis: Among the inhabitants with diabetes mellitus, arterial hypertension and hypercholesterolemia, there are differences in the incidence of the change of dietary habits based on gender and age. Study design: Cross-sectional study. Study methods: Data from the Center for Disease Prevention and Control's monitoring-type study ‘Health Behaviour among Latvian Adult Population, 2022’ were used in the bachelor thesis. Three different study samples were used: Latvia’s inhabitants with diabetes mellitus (n=275), arterial hypertension (n=950) and hypercholesterolemia (n=355) aged 15 to 74 years. Descriptive statistical methods – frequency tables and cross-tabulation analysis with Chi-square test – were used to determine differences between variables. Statistically significant differences are considered if p<0.05. Also, 95% confidence intervals were determined for the obtained results. Conclusions: The prevalence of Latvia’s inhabitants with diabetes mellitus who increased vegetable and fruit consumption and reduced fat consumption during the last year for health reasons does not significantly differ based on gender or age. Among Latvia’s inhabitants with arterial hypertension, women and older inhabitants more often reduced their salt consumption during the last year for health reasons than men and younger inhabitants, the differences being statistically significant. Among Latvia’s inhabitants with hypercholesterolemia, women reduced their fat consumption for health reasons more often than men during the last year, the differences being statistically significant. The prevalence of Latvia’s inhabitants with hypercholesterolemia who reduced fat consumption during the last year for health reasons does not significantly differ based on age. Content: The bachelor thesis consists of 4 chapters and 14 subchapters. The volume of the thesis is 49 pages, including 8 figures and 1 appendix. 53 literature sources were used in the thesis.