Problemātiskas sociālo tīklu lietošanas saistība ar pusaudžu labbūtību

Abstract

Tēma: Problemātiskas sociālo tīklu lietošanas saistība ar pusaudžu labbūtību. Aktualitāte: Saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem aptuveni 58,4 % pasaules iedzīvotāju izmanto sociālos tīklus. Interneta lietotāju skaits pasaulē ir strauji pieaudzis un sasniedzis gandrīz 2 miljardus lietotāju, no kuriem lielākā daļa ir pusaudži un jaunieši. Sociālie tīkli var dažādi, bieži vien negatīvi ietekmēt pusaudžu ikdienu, piemēram, sociālo tīklu lietošana var ietekmēt pusaudža uzvedību, dzīves vērtības, dzīvesveidu un intereses. Problemātiska sociālo tīklu lietošanas aizrautība var novest pie dažādām atkarībām, kas pusaudzim traucē ikdienā ne tikai pildīt pienākumus, bet arī veltīt pietiekami daudz laika miegam. Kā pētījumi pierāda, tad apmierinātībai ar dzīvi ir statistiski nozīmīga ietekme uz vientulību un pašvērtējumu, un pēc 2018. un 2020. gada paradumu pētījuma datiem, var noprast, ka Latvijā pusaudžiem apmierinātība ar dzīvi ir samazinājusies. Mērķis: Noskaidrot problemātiskas sociālo tīklu lietošanas izplatību un saistību ar pusaudžu labbūtību. Hipotēze: Pastāv saistība starp problemātisku sociālo tīklu lietošanu un pusaudžu neapmierinātību ar dzīvi. Pētījuma metodes: Bakalaura darba pētnieciskās daļas izstrādē un analīzē tika izmantoti Slimības profilakses un kontroles centra realizētā Latvijas skolēnu veselības paraduma pētījuma 2020. /2021. mācību gada aptaujas dati. Pētījuma mērķa grupa bija vispārējās izglītības skolu skolēni 11, 13 un 15 gadu vecumā. Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma veiktajā aptaujā respondentu skaits bija 4412. Bakalaura darbā tika apskatīta problemātiskas sociālo tīklu lietošanas un lietošanas ilguma izplatība pusaudžu vecuma un dzimuma grupās Latvijā, kā arī tika analizēta saistība pusaudžu problemātiskas sociālo tīklu lietošanai un lietošanas ilgumam ar subjektīvi vērtēto apmierinātību ar dzīvi, dzimuma un vecum grupās. Nozīmīgākie secinājumi (rezultāti): Problemātiskai sociālo tīklu lietošanai ir statistiska nozīmība saistībā ar apmierinātību ar dzīvi. Problemātiskai sociālo tīklu lietošanai nav statistiskas nozīmības attiecībā uz pusaudžu apmierinātību ar dzīvi vecuma un dzimuma grupās. Meiteņu īpatsvars, kuras problemātiski lieto sociālos tīklus un atzīmē zemu apmierinātību ar dzīvi, ir augstāks nekā zēniem. Pusaudžu apmierinātībai ar dzīvi atkarībā no sociālo tīklu lietošanas ilguma darba dienās un brīvdienās ir statistiska nozīmība. Saturs: Bakalaura darbs ir sadalīts 4 nodaļās un 10 apakšnodaļās. Kopējais darba apjoms ir 52 lappuses, ieskaitot 8 tabulas, 6 grafikus un 10 pielikumi. Izmantoti 39 literatūras avoti. Valoda: Latviešu

Title: The association of problematic social network use with adolescent well-being. Topicality: According to the latest statistics, around 58.4% of the world's population uses social networks. The number of internet users worldwide has grown rapidly to almost 2 billion, most of them teenagers and young adults. Social networks can have various, often negative, effects on adolescents' daily lives, for example, the use of social networks can influence an adolescent's behaviour, values, lifestyle and interests. A problematic preoccupation with social networking can lead to various addictions that prevent the adolescent not only from fulfilling his/her daily responsibilities but also from getting enough sleep. As research shows, life satisfaction has a statistically significant impact on loneliness and self-esteem, and according to the 2018 and 2020 Habits Survey, life satisfaction has decreased among adolescents in Latvia. Study aim: To establish the prevalence of problematic social networking and its relationship to adolescent well-being. Hypothesis: There is a link between problematic use of social networks and adolescents' dissatisfaction with life. Study methods: The research part of the bachelor thesis was developed and analysed using the data from the Latvian School Health Habits Study 2020, conducted by the Centre for Disease Prevention and Control. /The survey data for the school year 2021. The target group of the study was 11, 13 and 15 year old pupils of general education schools. The bachelor thesis examined the prevalence of problematic social network use and duration of use in adolescent age and gender groups in Latvia, and analysed the relationship between adolescent problematic social network use and duration of use and subjectively assessed life satisfaction in gender and age groups. Conclusions: Problematic use of social networks is statistically significant in relation to life satisfaction. Problematic use of social networks is not statistically significant in relation to life satisfaction among adolescents across age and gender groups. The proportion of girls who use social networks problematically and report low life satisfaction is higher than for boys. Adolescents' life satisfaction is statistically significant as a function of the frequency of social networking on weekdays and weekends. Content: The thesis is divided into 4 chapters and 10 sub-chapters. The total length of the thesis is 52 pages, including 8 tables, 6 graphs and 10 appendices. 39 literature sources used. Language: Latvian