FOMO sindroma mediācijas loma saistībai starp pašvērtējumu un atkarību no sociālajiem tīkliem jauniešiem

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt, vai FOMO sindroms mediē saistību starp pašvērtējumu un atkarību no sociālajiem tīkliem jauniešiem. Lai sasniegtu mērķi, tika izvirzīti sekojoši pētnieciskie uzdevumi: noskaidrot, vai pastāv saistība starp atkarību no sociāliem tīkliem, FOMO sindromu un pašvērtējumu jauniešiem. Kā arī noskaidrot, vai FOMO sindroms mediē saistību starp pašvērējumu un atakrību no sociālajiem tīkliem jauniešiem. Šajā pētījumā pētnieciskie uzdevumi saskan ar pētījuma jautājumiem.Pētījuma teorētiskais pamatojums balstās uz iepriekšējo pētījumu, kura rezultāti norāda uz to, ka FOMO sindroms ir mediators starp pašvērtējumu un atkarību no Facebook. Tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir pieaudzis to jauniešu skaits, kuriem ir atkarība no sociālajiem tīkliem un aktuālā statistika liecina, ka daļa no jauniešiem var nebūt aktīvi Facebook platformas lietotāji, bet izmantot citas sociālo tīklu platformas. Tāpēc šajā pētījumā mediācijas modelī tika izpētīta atkarība no dažādiem sociāliem tīkliem. Šājā pētījumā piedalījās 230 cilvēki vecumā no 18-25 gadam (M = 20,92; SD = 2,34), no kuriem 50% bija vīrieši. Dati tika ievākti, izmantojot Google veidlapu no 9.02.2024 līdz 15.03.2024. Aptaujā tika izmantotā demogrāfisko datu aptauja, “Sociālo Tīklu Atkarības Skala” (Social Networking Addiction Scale; SNAS; Shahnawaz, M. G., & Rehman, U., 2020; Latvijā šo aptauju ir adaptējusi Fjodorova, P., 2024), “Rozenberga pašcieņas skala” (Rosenberg self- esteem scale, Rosenberg, M., 1965; Latvijā šo aptauju ir adaptējusi Miltuze, A., 1996), ka arī FOMO aptauja (Fear of Missing Out, FoMO; Przybylski, A., Murayama, K., DeHaan, C. & Gladwell, V., 2013; Latvijā šo aptauju ir adaptējusi Goetsch, A., K., 2024). Rezultāti parādīja, ka starp mainīgiem pastāv saistība. Zems pašvērtējums prognozē gan atkarību no sociālajiem tīkliem, gan FOMO sindromu , kas savukārt prognozē atkarību no sociāliem tīkliem. Mediācijas analīze, izmantojot (Baron & Kenny, 1986) metodi parādīja, ka FOMO sindromam ir daļējs nekonsekvents mediācijas efekts uz saistību starp pašvērtējumu un atkarību no sociāliem tīkliem. Tika secināts, ka jauniešiem, kuriem ir zems pašvērtējums salīdzina savus dzīves pieredzes ar apkārtējo dzīves pieredzi, kas rada vēlmi sekot līdzi notikumiem citu dzīvē sociālajos tīklos, kas rezultātā izraisa atkarību no sociāliem tīkliem. Iegūtās zināšanas praktiski var palīdzēt izstrādāt psiholoģiskās intervences, kas mērķēta uz sociālo tīklu atkarību jauniešos.

This study aimed to investigate if the FOMO syndrome mediates the relationship between self-esteem and social media addiction in young people. The following research tasks were proposed to achieve the aim: To find out if there is a relationship between social media addiction, self-esteem and FOMO syndrome in young people. Next, to clarify whether the FOMO syndrome mediates the relationship between self-esteem and social media addiction in young people. In this study, the research tasks were consistent with the research issues.The theoretical background of the study is based upon the previous research that has shownthat the FOMO syndrome is a mediator between the self-esteem and Facebook addiction. However, over the past ten years, the number of young people who are addicted to social media has increased, and current statistics show that many young people may not be active users of Facebook platform while actively using other social media platforms. Therefore, in this study, addiction to other social media platforms was investigated within a mediation model. A total of 230 respondents aged 18 to 25 (M = 20,92; SD = 2,34) took part in this study, 50% of whom were men. Data were collected using Google Forms between 9.02.2024 and 15.03.2024. Respondents reported demographic information, completed “Social Networking Addiction Scale”; SNAS; Shahnawaz, M. G., & Rehman, U., 2020.; In Latvia, this survey was adapted by Fyodorova, P., 2024, “Rosenberg self-esteem scale” Rosenberg, M., 1965; In Latvia this survey was adapted by Miltuze, A., 1996, as well as the FOMO survey “Fear of Missing Out, FoMO”; Przybylski, A., Murayama, K., DeHaan, C. & Gladwell, V., 2013; In Latvia this survey was adapted by Goetsch, A., K., 2024. The results show that there is a relationship between the variables. Self-esteem predicts both the social media addiction and the FOMO syndrome, which in turn predicts social media addiction. Furthermore, mediation analysis using Baron & Kenny (1986) method showed that FOMO has a partial and inconsistent mediation effect on the relationship between self-esteem and social media addiction. It was concluded that young people with low self-esteem compare their life experiences with the life experiences of others, which creates a desire to follow events in their lives on social networks, which in turn results in the addiction to social networks. The acquired knowledge can practically help to develop psychological interventions aimed at social network addiction for young people.