Latvijas iedzīvotāju uztura paradumu maiņa saistībā ar veselības pašvērtējumu un dalību veselības veicināšanas pasākumos.

Abstract

Nosaukums: Latvijas iedzīvotāju uztura paradumu maiņa saistībā ar veselības pašvērtējumu un dalību veselības veicināšanas pasākumos. Mērķis: Izpētīt uztura paradumu maiņu saistībā ar veselības pašvērtējumu un līdzdalību Eiropas Sociālā fonda rīkotajos veselības veicināšanas pasākumos Latvijas iedzīvotāju populācijā vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Aktualitāte: Hroniskas un neinfekciju slimības ir galvenais saslimstības un mirstības cēlonis Latvijā un Eiropas Savienībā. Uztura paradumi ir viens no modificējamiem riska faktoriem šo slimību attīstībā. Veselības pašvērtējums, kas balstās uz indivīda priekšstatu par savu veselību, ļauj prognozēt ar veselību saistītās problēmas, mirstību un hronisku slimību stāvokli. Nozīmīga loma ir veselīga dzīvesveida veicināšanai, un to var īstenot ar veselības veicināšanas pasākumiem. Sabiedrības veselības sektorā ir svarīgi izprast saistību starp uztura paradumu maiņu, veselības pašvērtējumu un dalību veselības veicināšanas pasākumos, lai efektīvāk izstrādātu pasākumus, kas uzlabotu uztura paradumus un mazinātu neinfekciju slimību risku. Hipotēze: Uztura paradumu maiņa ir saistīta ar veselības pašvērtējumu un dalību veselības veicināšanas pasākumos. Pētījuma dizains: Šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma metodes: Bakalaura darba izstrādē tika izmantoti dati no Slimību profilakses un kontroles centra īstenotā 2022. gadā veiktā monitoringa tipa šķērsgriezuma pētījuma “Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums”. Bakalaura darba pētījuma datu izlasē tika iekļauti 3548 respondenti, kas reprezentē Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem populāciju. Datu analīzei tika izmantotas aprakstošās statistikas metodes – biežuma tabulas un šķērstabulas. Lai atrastu saistības starp mainīgajiem, tika izmantots Hī kvadrāta tests un ticamības intervālu salīdzināšana, un statistiskā ticamība tika pielietota atbilstoši 95% ticamības intervālam. Secinājumi: Vīrieši biežāk ziņo par labu veselības pašvērtējumu, salīdzinot ar sievietēm. Iedzīvotāji vecuma grupā 15-34 gadi ievērojami biežāk ziņo par labu veselības pašvērtējumu, salīdzinot ar respondentiem vecākās vecuma grupās. Sievietes vidēji divas reizes biežāk ziņo par uztura paradumu uzlabošanu, salīdzinot ar vīriešiem. Kopumā iedzīvotāji, kas ziņo par sliktu veselības pašvērtējumu, biežāk ir uzlabojuši uztura paradumus, salīdzinot ar tiem, kas ziņo par labu vai vidēju veselības pašvērtējumu. Katrs desmitais no respondentiem, kas ir uzlabojuši savus uztura paradumus, to ir darījuši ESF veselības veicināšanas pasākumu ietekmē. Saturs: Bakalaura darbā ir 4 nodaļas un 16 apakšnodaļas. Darbā iekļauti 3 attēli, 12 tabulas un 2 pielikumi. Kopējais darba apjoms ir 63 lappuses. Darba izstrādē izmantoti 100 literatūras avoti. Valoda: Latviešu valoda.

Title: Changing dietary habits in relation to self-rated health and engagement in health promotion among the population of Latvia. Aim: To investigate the change in dietary habits in connection with self-rated health and participation in health promotion activities organized by the European Social Fund in the Latvian population aged 15 to 74 years. Background: Chronic and non-infectious diseases are the main cause of morbidity and mortality in Latvia and the European Union. Dietary habits are one of the modifiable risk factors in the development of these diseases. Self-rated health, which is based on an individual's perception of his health, allows for the prediction of health-related problems, mortality and chronic disease status. Promoting a healthy lifestyle plays an important role and can be implemented through health promotion measures. In the public health sector, it is important to understand the relationship between changes in dietary habits, self-reported health and participation in health promotion activities, in order to more effectively design interventions that improve dietary habits and reduce the risk of non-communicable diseases. Hypothesis: Changing dietary habits is associated with self-rated health and participation in health promotion activities. Study design: Cross-sectional study. Study methods: In the development of the bachelor's work, data from the monitoring-type cross-sectional study "Health Behaviour among Latvian Adult Population" conducted in 2022 by the Center for Disease Prevention and Control of Latvia were used. The study sample of the bachelor's thesis included 3548 respondents, representing the population of Latvian citizens aged 15 to 74 years. Descriptive statistical methods – frequency tables and cross tables – were used for data analysis. Chi-square test and comparison of confidence intervals were used to find associations between variables, and statistical confidence was applied according to the 95% confidence interval. Conclusions: Men are more likely to report good self-rated health compared to women. Residents in the age group 15-34 report a good self-assessment of health significantly more often than respondents in older age groups. On average, women are twice as likely to report improvement in dietary habits compared to men. In general, residents who report poor self-rated health are more likely to have improved dietary habits compared to those who report good or moderate self-rated health. Every tenth of the respondents who have improved their eating habits have done so under the influence of ESF health promotion activities. Content: The bachelor's thesis consists of 4 chapters and 16 subsections. The work includes 3 figures, 12 tables and 2 appendixes. The total amount of the work is 63 pages. 100 literature sources were used in the development of the work. Language: Latvian.