Līdzjūtības pret sevi saistība ar depresiju, trauksmi un stresu pēc romantisko attiecību šķiršanas

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp līdzjūtību pret sevi un depresiju, trauksmi, stresu pēc romantisko attiecību šķiršanas. Darba teorētiskais pamatojums ir balstīts uz Trīsdaļīgo depresijas, trauksmes modeli, Ārona Beka depresijas, trauksmes kognitīvo teoriju un uz Kristīnes Nefas līdzjūtības pret sevi teoriju. Latvijā līdz šim nav pētīta līdzjūtība pret sevi trauksmes, stresa un depresijas saistība pēc romantisko attiecību šķiršanas. Tika izvirzīti trīs pētījuma jautājumi: 1. Kādi ir Depresijas, trauksmes un stresa aptaujas saīsinātas latviešu valodas versijas (Depression Anxiety Stress Scale, DASS-21) psihometriskie rādītāji; 2. Vai pastāv saistība starp līdzjūtību pret sevi un depresiju, trauksmi, stresu pēc romantisko attiecību šķiršanas; 3. Vai pastāv atšķirības radītajos, atkarībā no dzimuma, attiecību ilguma, no tā, kurš bijis šķiršanas iniciators un tā, vai pārim ir kopēji bērni. Pētījumā piedalījās 162 respondenti (63% sievietes) vecumā no 18 līdz 58 gadiem (M = 32,95, SD = 10,69), kas pārvalda latviešu valodu, bija romantiskās attiecībās vismaz vienu gadu, pārtrauca tās pēdējā gada laikā un nebija iestājušies jaunās attiecībās. Attiecību ilgums 61 (37,7%) - 1-2 gadi, 68 (42%) - 3-10 gadi, 33 (20,4%) 10 <. Attiecību pārtraukšanas iniciatori - pats cilvēks 62 (38,3%), partneris 51 (31,5%), abpusējs lēmums 40 (24,7%), cits variants 9 (5,6%), ir kopīgi bērni 44 (27,2%). Tika izmantoti divi pētījuma instrumenti Depresijas, trauksmes un stresa aptauja, Iejūtības pret sevi aptauja. Pētījuma dati tika vākti elektroniskā veidā, izplatot Google Forms platformā izveidoto aptauju sociālajos tīklos. Datu apstrādei tika izmantota IBM SPSS Statistics 29. versijas programma. Tika aprēķināts Kronbaha alfa koeficents kopējai DASS-21 skalai α = 0,93, kā arī stresa α = 0,84, trauksmes α = 0,86 un depresijas α = 0,87 apakšskalām. Rezultāti uzrādīja ciešu negatīvu statistiski nozīmīgu saistību starp līdzjūtību pret sevi un depresiju (r = - 0,61, p < 0,001), vidēji ciešu negatīvu saistību ar trauksmi (r = - 0,54, p < 0,001) un stresu (r = - 0,56, p < 0,001). Tika novērotas statistiski nozīmīgas atšķirības rādītajos atkarībā no dzimuma, attiecību ilguma un tā, kurš bijis šķiršanas iniciators, bet ne no kopējo bērnu esamības. DASS-21 aptaujas psihometriskie rādītāji apstiprina šī instrumenta validitāti. Tika secināts, jo līdzjūtīgāks ir cilvēks pret sevi, jo zemāks būs viņa stresa, trauksmes un depresijas līmenis, pārdzīvojot romantisko attiecību sķiršanos.

The aim of the study was to investigate the relationship between self-compassion and depression, anxiety and stress after a romantic break-up. The theoretical underpinnings of the work are based on the Tripartite Model of anxiety and depression, Aaron Beck's cognitive theory of depression, anxiety and Kristin Neff's theory of self-compassion. In Latvia, the relationship between self-compassion, anxiety, stress, and depression after the break-up of a romantic relationship has not yet been studied. To achieve the aim of the study following research questions have been raised: 1. What are the psychometric properties of the Depression, Anxiety and Stress Scale short version (DASS-21); 2. Is there a relationship between self- compassion and depression, anxiety, stress after a romantic break-up; 3. Are there differences in the psychometric properties depending on gender, duration of the relationship, who initiated the break-up and whether the couple had children together. The study was conducted among 162 respondents (63% women) aged 18-58 (M = 32,95, SD = 10,69) who met the following criteria: were at least 18 years old, spoke Latvian, were in a romantic relationship for at least one year, broke off a romantic relationship in the last year and currently had no romantic partner. Relationship duration was divided in following groups: 61 (37,7%) - 1-2 years, 68 (42%) - 3-10 years, 33 (20,4%) 10 <. Initiators of the break-up were: the person filling out the survey 62 (38,3%), their partner 51 (31,5%), mutual decision 40 (24,7%), other option 9 (5,6%), children in common 44 (27,2%). Two research instruments were used: Depression, Anxiety and Stress Scale, Self-Compassion Scale. The survey data was collected electronically by distributing Google Forms survey via social networks. IMB SPSS Statistics version 29 were used to process the data. Cronbach's alpha coefficient for the total DASS-21 scale was α = 0,93, and for the subscales: stress α = 0,84, anxiety α = 0,86 and depression α = 0,87. The results showed a strong negative statistically significant association between self-compassion and depression (r = - 0,61, p < 0,001), a moderately strong negative association with anxiety (r = - 0,54, p < 0,001) and stress (r = - 0,56, p < 0,001). There were statistically significant differences based on gender, duration of the relationship and who initiated the break-up, but these were not present in terms of whether the couple had children together. The psychometric validity of the DASS-21 is supported by the validity of the instrument. It was found that the more compassionate a person is towards themselves, the lower their levels of stress, anxiety and depression will be when experiencing a break-up of a romantic relationship.