Vecāku iesaiste bērnu izglītošanā par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem.

Abstract

Mērķis: Izpētīt vecāku iesaisti bērnu izglītošanā par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem un tās saistību ar vecāku dzimumu, vecumu, reliģisko piederību, dzīvesvietu, izglītību un nodarbošanos. Aktualitāte: Vecāki ieņem būtisku lomu bērnu seksuālās un reproduktīvās veselības izglītošanā, jo vecāki var ietekmēt savu bērnu seksuālo uzvedību un lēmumu pieņemšanu attiecībā uz viņu veselību. Latvijā bērniem nav pietiekošas zināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem un skolotājiem pietrūkst kompetences, lai šīs zināšanas sniegtu. Par tik sensitīvām tēmām būtu jārunā ģimenē, bet patiesībā 41% Latvijas iedzīvotāju ģimenē nekad nav runājuši par seksuālo un reproduktīvo veselību. Hipotēze: Pastāv saistība starp vecāku sociāldemogrāfiskajiem rādītājiem, izglītības līmeni, nodarbošanos un to iesaisti bērnu seksuālās un reproduktīvās veselības izglītošanā. Pētījuma metodes: Bakalaura darba izstrādē tika izmantoti dati no pētījuma: “Pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem”. Bakalaura darba izstrādē tika izvēlēta vecuma grupa no 20 līdz 64 gadiem, kopā sasniedzot 3343 respondentus. Izvēlētā orģinālā pētījuma anketā tika izmantots atlases filtrs, kad ļāva apkopot datus no tiem respondentiem, kuri ir audzinājuši vai audzina bērnus. Datu analīzei tika izmantotas aprakstošās statistikas metodes, kā šķērstabulu analīze ar hī kvadrāta testu. Rezultāti: Mazāk nekā puse (46,2%) vecāku pētāmajā populācijā norādīja, ka iesaistās bērnu izglītošanā par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem. Sieviešu īpatsvars (58,1%), kuras iesaistās bērnu izglītošanā par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, ir statistiski nozīmīgi lielāks par vīriešu īpatsvaru (30,2%). Visvairāk vecāku bērnu izglītošanā par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem iesaistās vecuma grupās no 40 līdz 49 gadiem, kur tas sasniedz 56,2%, un no 50 līdz 64 gadiem – 46,2%. Vislielākais vecāku īpatsvars, kuri iesaistās bērnu izglītošanā par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, ir luterāņiem (52,7%) un pareizticīgajiem (50,4%), bet vismazākais – katoļiem (41,5%) un neticīgajiem vecākiem (41,1%). Vecāku izglītības līmenis ir statistiski nozīmīgi saistīts ar viņu iesaisti bērnu izglītošanā par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem: lielākais īpatsvars ir konstatēts vecāku grupā ar augstāko izglītību – 52,3%. Secinājumi: Vecāku iesaiste bērnu izglītošanā par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem statistiski nozīmīgi atšķiras dzimuma, vecuma, reliģiskās piederības un izglītības līmeņa grupās, taču vecāku dzīvesvieta un nodarbošanās neveido statistiski nozīmīgas saistības ar vecāku iesaisti bērnu izglītošanā par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem.

Aim of the study: To explore parental involvement in children's education on sexual and reproductive health issues and its association with parental gender, age, religious affiliation, place of residence, education, and occupation. Background: Parents play a key role in educating children on their sexual and reproductive health, as parents can influence their children's sexual behavior and decision-making regarding their health. In Latvia, children do not have sufficient knowledge of sexual and reproductive health issues and teachers do not have the competence to provide such knowledge. Such sensitive topics should be discussed in the family; however, 41% of Latvian residents have never talked about sexual and reproductive health within the family. Hypothesis: There is a correlation between parents' socio-demographic indicators, education levels, occupation, and their involvement in the education of children's sexual and reproductive health. Study methods: Data from the study “Study on factors and habits affecting sexual and reproductive health of Latvian residents” was used to develop the Bachelor's paper. An age group of 20 to 64 was chosen for the Bachelor's paper, bringing the total to 3343 respondents. A selection filter was used for the original study questionnaire to collect data from the respondents who raised children or have been raising children in the past. Descriptive statistical methods were used for data analysis, such as cross-column analysis with a chi-squared test. Results: Less than half (46.2%) of parents in the study population said they were engaging in educating children on sexual and reproductive health issues. The proportion of women (58.1%) who engage in the education of children on sexual and reproductive health issues is statistically significantly higher than the proportion of men (30.2%) the highest proportion of parents who engage in the education of children on sexual and reproductive health issues is within the age groups of 40–49 years, reaching 56.2%, and of 50–64 years – 46.2%. The highest proportion of parents involved in educating their children about sexual and reproductive health issues is among Lutherans (52.7%) and Orthodox (50,4%), while the lowest is among Catholics (41.5%) and non-religious parents (41.1%). The education level of parents is statistically significantly related to their involvement in educating their children about sexual and reproductive health issues: the highest proportion is found among parents with higher education – 52.3%. Conclusions: Parents' involvement in the education of children on issues of sexual and reproductive health varies statistically significantly between groups depending on the sex, age, religious affiliation, and educational level, but the parents' place of residence and occupation did not constitute statistically significant associations with parents' involvement in the education of children on issues of sexual and reproductive health.