Gruzijas nacionālās drošības politikas salāgotība ar Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Gruzijas nacionālās drošības politikas salāgotība ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku”. Konkrētais temats ir aktuāls ņemot vērā nestabilo ģeopolitisko situāciju Eiropā, kā arī Eiropas Savienības un Gruzijas attiecību izmaiņas. Eiropas Komisija 2022. gadā veicināja paplašināšanās politikas pieejas izmaiņas, mudinot Gruziju izpildīt visus nepieciešamos kritērijus, tostarp kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā, lai saņemtu ES kandidātvalsts statusu. Gruzija ir valsts, kas ilgstoši ir atradusies starp rietumu un austrumu pasaules krustcelēm. 21. gadsimta sākumā Gruzijas valdība nodefinēja, ka Gruzijas nākotnes ceļš ir saistāms ar rietumvalstīm. Taču valsts ir pārcietusi karadarbību ar Krieviju, kas ir iezīmējis jaunu ciklu Eiropā no drošības aspektiem, Krievijai turpinot “pārbaudīt” rietumvalstu sarkanās līnijas un ietekmes zonas. Šajos politiskajos procesos būtiski ir izprast Gruzijas izaicinājumus, lai izpildītu visus ES puses noteiktos kritērijus. Pētījuma teorētiskais ietvars tika balstīts uz neofunkcionālisma teoriju, kuras autors ir Ernsts Bernards Hāss (Ernst Bernard Haas). E. Hāss savas teorijas analīzes ietvaros ir pievērsies starptautiskajiem integrācijas procesiem, pētot tos no politiskās, sociālās un ekonomiskās skatu prizmas, vai konkrētie faktori veicina integrācijas procesus, vai tomēr kavē. Pētījumā izvirzītās hipotēzes pārbaudei, darbs tika iedalīts trīs nodaļās. Pirmajā nodaļā tiek sniegts ieskats neofunkcionālisma teorijā, kas ir nepieciešams pētījuma empīriskās nodaļas padziļinātai analīzei. Pētījuma otrā nodaļa tiek veltīta konteksta sniegšanai par Gruzijas nacionālo drošības politiku un prioritātēm, tostarp integrācijas procesa izklāsts. Trešajā nodaļā tiek analizēta un pētīta Gruzijas nacionālās drošības politikas salāgotība ar ES noteikto kopējo ārpolitiku un drošības politiku, un ar kādiem izaicinājumiem Gruzija sastopas integrācijas procesa ietvaros, kas ir būtisks analīzes elements, lai veidotu korelāciju par politiku salāgotību. Darbā tika izmantota kvalitatīvā pētījuma metode: dokumentu saturiskā analīze. Tika izmantota Gruzijas nacionālās drošības koncepcija, KĀDP stratēģija, kā arī EK analītiskais raksts par Gruzijas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā. Tāpat tika izmantoti Gruzijas oficiāli augstāko amatpersonu publiskie paziņojumi un izteikumi analīzei. Darba gaitā tika secināts, ka Gruzijas valdības piekoptā “balansa politika” ir ievērojami kavējusi integrācijas procesu attiecībā pret ES kandidātvalsts statusa saņemšanu, kā arī apgrūtinājusi ES KĀDP salāgošanas procesu, ko apliecina EK konverģences rādītāji.

The theme of the bachelor's is "Adjustment of Georgia's national security policy with the Common Foreign and Security Policy of the EU". The theme is relevant considering the changes in the relations between the European Union and Georgia. In 2022, the European Commission promoted a change in approach to enlargement policy, encouraging Georgia to fulfill criteria, including - Common Foreign and Security Policy (CFSP). Georgia is a country that has long been at the crossroads of the western and eastern worlds. At the beginning of the 21st century, the ruling power of Georgia defined that the future path of Georgia is connected with EU. However, the country has endured hostilities with Russia, which has marked a new cycle in Europe from the security point of view. Russia continues to "check" the red lines and spheres of influence of the Western countries. In these political processes, it is essential to understand Georgia's challenges in order to fulfill the criteria set by the EU. The theoretical framework of the work was based on the theory of neofunctionalism by Ernst Bernard Haas. Within the framework of his theoretical analysis, E. Haas has focused on international integration processes, analyzing them from the political, social and economic perspectives, whether the specific factors promote or hinder integration processes. To test the hypothesis of the work, the work was divided into three chapters. The first chapter provides an insight into the theory of neofunctionalism. The second chapter of the work is devoted to providing context of Georgia's national security policy, including an outline of the integration process. The third chapter analyzes the compatibility of Georgia's national security policy with the EU's Common Foreign and Security Policy, and what challenges Georgia faces within the integration process, which is an essential element of the analysis in order to make a correlation about policy compatibility. In the work was used the qualitative research method: content analysis of documents. The national security concept of Georgia, the CFSP strategy, as well as the EC's analytical article on Georgia's application for membership in the European Union. Public announcements and statements of Georgia's top officials were also used for analysis. In the end of the work, it was concluded that the Georgian government's "balance policy" has significantly hindered the integration process in relation to receiving the status of an EU candidate country, as well as hampered the adjustment process of the EU CFSP.