Kaitējuma mazināšanas pakalpojumu izmantošana un ar to saistītie faktori injicējamo narkotiku lietotāju vidū.

Abstract

Darba tēma: Kaitējuma mazināšanas pakalpojumi un ar to saistītie faktori injicējamo narkotiku lietotāju vidū Darba mērķis: Pētīt kaitējuma mazināšanas pakalpojumu izmantošanas saistītos faktorus injicējamo narkotiku lietotāju vidū. Aktualitāte: Injicējamo narkotiku lietotājiem ir augstāks risks injicēties ar asinīm pārnesamajām infekcijas slimībām (HIV, B un C hepatīti) un augstāks pārdozēšanās risks, kas var izraisīt nāvi. Kaitējuma mazināšanas pakalpojumi, kā opioīdu aizvietojošā terapija (OAT), šļirču apmaiņas programmas, naloksona līdzņemšana, drošas narkotiku injicēšanas telpas, narkotiku sastāva pārbaudes, samazina un palēnina injicējamo narkotiku lietotāju negatīvās veselības, sociālās un ekonomiskās sekas, kā arī mazina slogu kopienām un sabiedrībai, ko rada narkotiku injicēšana. Apzinoties narkotiku lietotāju grupas, kas izmanto kaitējuma mazināšanas pakalpojumus, var plānot veselības politiku, lai nodrošinātu labāku pakalpojumu pieejamību injicējamo narkotiku lietotājiem. Hipotēze: Pastāv statistiski nozīmīgas kaitējuma mazināšanas pakalpojumu izmantošanas atšķirības saistībā ar sociāli demogrāfiskajiem faktoriem, narkotiku lietošanas paradumiem un citu kaitējuma mazināšanas pakalpojumu pieprasījumu injicējamo narkotiku lietotāju vidū. Pētījuma dizains: šķērsgriezuma Pētījuma metodes: Bakalaura darba izstrādē izmantoti Slimību profilakses un kontroles centra 2023.gada pētījuma ‘’HIV un asociēto faktoru izplatība injicējamo narkotiku lietotāju vidū’’ dati. Kopējais pētījuma dalībnieku skaits 456 respondenti vecumā no 19,0 līdz 68,0 gadiem. Aprakstošā datu analīze tika veikta izmantojot kvantitatīvās datu apstrādes metodes: šķērstabulas un Hī kvadrāta tests. Statistiski nozīmīgas atšķirības tika noteiktas, ja p<0,05. Secinājumi: Pēdējo 30 dienu laikā ilgtermiņa farmakoterapiju ar metadonu vai buprenorfīnu saņēmuši 7,2% un HIV profilakses punktus apmeklējuši 9,2% injicējamo narkotiku lietotāji. Kaitējuma mazināšanas pakalpojumus lietotāju vecuma mediāna ir 43,0 gadi. Ilgtermiņa farmakoterapijas saņēmēju un šļirču apmaiņas punktu apmeklētājiem galvenā injicējamā viela ir opioīdi. Kaitējuma mazināšanas pakalpojumu izmantošanas saistībai ar dzimumu, izglītības līmeni, kopīgu injicēšanas piederumu lietošanu un viedokli par naloksona nepieciešamību netika atrastas statistiski nozīmīgas atšķirības. Saturs: Bakalaura darbs ir iedalīts 4 nodaļās un 9 apakšnodaļās. Darba apjoms ir 56 lappuses, ieskaitot 18 attēlus un 1 pielikumu. Tika izmantoti 63 literatūras avoti.

Title: Use of harm reduction services and associated factors among people who inject drugs Aim: Study the differences in use of harm reduction services and associated factors among people who inject drugs. Background: People who inject drugs are at greater risk of contracting blood-borne infections (HIV, hepatitis B and C) or dying from a drug overdose. Harm reduction services, such as opioid maintenance treatment, syringe service programs, take-home naloxone, drug consumption rooms, drug checking facilities, reduce and slow negative health, social and economic outcomes of injection drug user and reduce burden for communities and public, who initiate drug injection. Being aware of drug user groups who use harm reduction services, health policy can be planned to provide better access to services for people who inject drugs. Hypothesis: There are statistically significant differences in use of harm reduction services in the association of sociodemographic factors, drug use patterns and demand of other harm reduction services among people who inject drugs. Study design: A cross-sectional study Study methods: The database of the 2023 study “Prevalence of HIV and associated factors among people who inject drugs” of the Center for Disease Prevention and Control was used in the bachelor's thesis. The total number of study participants is 456 respondents aged 19,0 to 68,0 years. For descriptive data analysis was used quantitative data processing methods: crosstabs and Chi-square test. Statistically significant differences were determined if p <0,05. Conclusions: In the last 30 days opioid maintenance therapy used 7,2% un syringe services program of people who inject drugs. Harm reduction service user age median is 43,0 years. Opioid maintenance therapy and syringe service program users main injectable drug is opioids. Statistically significant differences in use of harm reduction services and sex, educational level, syringe and paraphernalia sharing, opinion about need of naloxone were not found. Contents: The bachelor's thesis is divided into 4 chapters and 9 subchapters. The volume of work includes 56 pages, 18 figures, 1 appendix and 63 literary sources.