Repertuāra un atgriezeniskās saites izvērtēšanas mediācijas loma saistībā starp kontekstjutīgumu un trauksmes simptomiem sievietēm ar vardarbības pieredzi partnerattiecībās

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai kontekstjutīgums, izmantojot repertuāru un atgriezeniskās saites izvērtēšanu kā secīgos mediātorus, prognozē trauksmes simptomus (TS) sievietēm ar vardarbības pieredzi partnerattiecībās. Lai sasniegtu to, tika izvirzīti pieci pētījuma jautājumi – 1.Vai pastāv saistība starp Elastīguma secības komponentiem un TS?, 2.Vai katrs no tiem prognozē TS?, 3.Vai kontekstjutīgums, izmantojot repertuāru kā mediātoru, prognozē TS?, 4.Vai kontekstjutīgums, izmantojot atgriezeniskās saites izvērtēšanu kā mediātoru, prognozē TS? un 5.Vai kontekstjutīgums, izmantojot repertuāru un atgriezeniskās saites izvērtēšanu kā secīgos mediātorus, prognozē TS?. Pētījuma pamatā ir Elastīguma secības teorija, kas jau tika pārbaudīta citā pētījumā, uz kura balstās šī bakalaura darba metodoloģija. Šī pētījuma dalībnieces bija 437 sievietes vecumā no 18 līdz 67 gadiem (M = 35,45, SD = 10,32) ar psiholoģiskas, fiziskas, ekonomiskas vai seksuālas vardarbības pieredzi partnerattiecībās. Tika izmantoti četri latviešu valodā adaptētie instrumenti: “Kontekstjutīguma skala” (Context Sensitivity Index; CSI, Bonanno et al., 2020); “Emocionālās izpausmes regulatoriskā elastīguma skala” (Flexible Regulation of Emotional Expression Scale; FREE, Burton & Bonanno, 2016); “Pārvarēšanas elastīguma skala” (Coping Flexibility Scale; CFS, Kato, 2012); “Ģeneralizētās trauksmes aptauja” (Generalized Anxiety Disorder Scale; GAD-7, Spitzer et al., 2006) un demogrāfiskie jautājumi. Pētījuma rezultāti parādīja, ka kontekstjutīgums ir saistīts un prognozē samazinātus trauksmes simptomus. Līdzīgi arī atgriezeniskas saites izvērtēšana ir saistīta un prognozē samazinātus trauksmes simptomus. No visiem trīs teorijas komponentiem repertuārs nebija statistiski nozīmīgi saistīts, kā arī neprognozēja trauksmes simptomus, kas daļēji saskan ar iepriekšējo pētījumu rezultātiem. Turklāt neviens no mediācijas ceļiem ne caur vienu mediātoru, ne arī caur diviem secīgiem mediātoriem nebija statistiski nozīmīgi. Tas nesaskan ar iepriekš veiktā pētījuma rezultātiem, un iespējamie iemesli tam var būt saistīti gan ar instrumentu adaptācijas nepilnībām, gan ar teorētiskā modeļa iekšējās saskaņotības trūkumu. Iegūtie pētījuma rezultāti var kalpot kā pamats teorijas turpmākai pilnveidošanai un izpētei Latvijā, kā arī norāda uz kontekstjutīguma un atgriezeniskās saites izvērtēšanas lomu trauksmes simptomu attīstībā.

The aim of this study was to find out whether context sensitivity, using repertoire and feedback monitoring as sequential mediators, predicts anxiety in women with history of intimate partner violence. To achieve this aim five research questions were raised - 1. Is there a relationship between the components of the Flexibility sequence and anxiety?, 2. Does each of those components predict anxiety?, 3. Does context sensitivity using repertoire as a mediator predict anxiety?, 4. Does context sensitivity using feedback monitoring as a mediator predict anxiety? and 5. Does context sensitivity using repertoire and feedback monitoring as sequential mediators predict anxiety? The study is based on the Flexibility Sequence Theory, which has been tested previously in another study, and this bachelor's thesis is based on its methodology. A total of 437 women aged 18 to 67 years (M = 35.45, SD = 10.32) with experience of psychological, physical, economic, or sexual abuse in their romantic relationship participated in this study. Latvian versions of following instruments were used to measure each variable: Context Sensitivity Index (CSI, Bonanno et al., 2020); Flexible Regulation of Emotional Expression Scale (FREE, Burton & Bonanno, 2016); Coping Flexibility Scale (CFS, Kato, 2012); Generalized Anxiety Disorder Scale (GAD-7, Spitzer et al., 2006) and demographical questions. The results of the study showed that context sensitivity was associated and predicted lower anxiety symptoms. Similarly, feedback monitoring was associated and predicted lower anxiety symptoms. Out of all three theory components, only repertoire did not statistically significantly associate nor predict anxiety symptoms, partially consistent with previous research findings. Moreover, none of the mediation paths, neither through one mediator nor through two sequential mediators, were statistically significant. These findings are not consistent with the results of the previous study. Possible reasons for the inconsistent results may be explained by the limitations of the adapted instruments and the lack of internal coherence of the theoretical model. The obtained research results can serve as a basis for further development and research of the theory in the Latvian population and indicate the role of context sensitivity and feedback monitoring in the development of anxiety symptoms.