Pašefektivitātes saistība ar depresijas, trauksmes, stresa rādītājiem pusaudžiem vecumā no 15 līdz 19 gadiem

Abstract

Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot vai pastāv statistiski nozīmīga saistība starp pašefektivitāti un depresijas, trauksmes, stresa rādītājiem pusaudžiem vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Lai sasniegtu mērķi, tika izvirzīti četri pētnieciskie uzdevumi: noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīga saistība starp pašefektivitāti un depresijas rādītājiem, vai pastāv statistiski nozīmīga saistība starp pašefektivitāti un trauksmes rādītājiem, vai pastāv statistiski nozīmīga saistība starp pašefektivitāti un stresa rādītājiem, kā arī vai pastāv statistiski nozīmīgas dzimumatšķirības pašefektivitātes un depresijas, trauksmes, stresa rādītājos. Pētījums balstās uz psihologa Alberta Banduras (1997) un Depresijas, trauksmes un stresa aptaujas (DASS) teorijas kontekstu. Depresijas simptomi ir saistīti ar zemu pašefektivitāti pusaudžiem. Zema pašefektivitāte spēj arī veicināt izvairīšanās uzvedību trauksmes kontekstā, rezultātā palielinot trauksmes rādītājus pat ilgtermiņā. Tostarp augsta pašefektivitāte ir saistīta ar zemāku negatīvo emociju piedzīvošanu stresa situācijās, novērtējot tos kā izaicinājumus, nevis draudus vai zaudējumus. Pētījumā piedalījās un datu analīzē tika iekļauti 207 latviski runājoši respondenti, vecumā no 15 līdz 19 gadiem (M = 16,81; SD = 1,36; 72,9% sievietes un 27,1% vīriešu). Pētījuma rezultāti parādīja, ka starp pašefektivitāti un depresijas rādītājiem pastāv vidēji cieša statistiski nozīmīga negatīva saistība (rs = -0,42, p < 0,01) norādot, ka respondentiem ar augstākiem depresijas rādītājiem ir zemāki pašefektivitātes rādītāji. Starp pašefektivitāti un trauksmes rādītājiem tika uzrādīta vāja statistiski nozīmīga negatīva saistība (rs = -0,32, p < 0,01) norādot, ka respondentiem ar augstākiem trauksmes rādītājiem ir zemāki pašefektivitātes rādītāji. Saistībā starp pašefektivitāti un stresa rādītājiem tika uzrādīta vidēji cieša statistiski nozīmīga un negatīva saistība (rs = -0,41, p < 0,01), kas norādīja, ka respondentiem ar augstākiem stresa rādītājiem ir zemāki pašefektivitātes rādītāji. Kā arī tika noskaidrots, ka pastāv statistiski nozīmīga vērtību izkliede starp dzimumiem norādot, ka pašefektivitāte un depresijas, trauksmes, stresa rādītāji sieviešu dzimtes pārstāvēm ir augstāki nekā vīriešiem. Darbā tika secināts, ka pašefektivitātei ir statistiski nozīmīga saistība ar depresijas, trauksmes un stresa rādītājiem, kā arī augstāka pašefektivitātes un depresijas, trauksmes, stresa rādītāji tika novēroti sieviešu dzimtes pārstāvēm. Pētījuma rezultāti sniedz ieguldījumu pusaudžu sabiedrības pašefektivitātes un depresijas, trauksmes, stresa rādītāju kontekstā. Būtu ieteicams izstrādāt mērķētākus instrumentus, kas būtu domāti tikai pusaudžu vecumposmam, lai būtu iespējams noteikt precīzākus rezultātus par pašefektivitātes un depresijas, trauksmes, stresa rādītājiem pusaudžu vecumposmā.

The aim of the bachelor thesis was to find out whether there is a statistically significant relationship between self-efficacy and indicators of depression, stress, and stress in teenagers aged 15 to 19 years. To achieve the goals, four research tasks were set: to find out whether there is a statistically significant relationship between self-efficacy and depression indicators, whether there is a statistically significant relationship between self-efficacy and anxiety indicators, whether there is a statistically significant relationship between self-efficacy and stress indicators, and whether there is a statistically significant . significant gender differences in self-efficacy and depression, anxiety, stress indicators. The study is based on the context of psychologist Bandura and the Depression, Anxiety and Stress Survey (DASS) theory. Depressive symptoms are associated with low self-efficacy in adolescents. Low self-efficacy can also promote avoidance behavior in the context of anxiety, increasing anxiety scores even in the long term. Among them, high self-efficacy is associated with experiencing lower negative emotions in stressful situations, appraising it as a challenge rather than a threat or a loss. 207 Latvian speaking respondents aged 15 to 19 (M = 16.81; SD = 1.36; 72.9% female and 27.1% male) were included in the study and data analysis. The results of the study showed that there is a consistently statistically significant negative relationship between self-efficacy and depression scores (rs = -0.42, p < 0.01), confirming that respondents with higher depression scores and lower self-efficacy scores. Only a weak statistically significant negative relationship (rs = -0.32, p < 0.01) was shown between self-efficacy and anxiety scores, indicating that respondents with higher anxiety scores had lower self-efficacy scores. The relationship between self-efficacy and stress scores only showed a moderately close statistically significant and negative relationship (rs = -0.41, p < 0.01), which indicates that respondents with higher stress scores have lower self-efficacy scores. It was also found out that there is a dispersion of statistically significant values between the genders, confirming that self-efficacy and depression, anxiety, and stress indicators are higher in women than in men. The work only concluded that self-efficacy has a statistically significant relationship with depression, anxiety and stress indicators, as well as higher self-efficacy and depression, anxiety, stress indicators were observed in women. The results of the study contribute to the context of self-efficacy and depression, stress, stress indicators of the adolescent society. It would be expected to develop more targeted instruments, which would be intended only for the adolescent period, so that it would be possible to determine more accurate results on self-efficacy and indicators of depression, anxiety, and stress in the adolescent period.