Hroniska stresa un depresijas simptomu saistība ar personības iezīmēm Neatliekamās Medicīniskās Palīdzības dienesta darbiniekiem Latvijā

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp hronisku stresu, depresijas simptomiem un personības iezīmēm Neatliekamās Medicīniskās Palīdzības dienesta darbiniekiem Latvijā. Tika izvirzīti pētījuma jautājumi: vai pastāv saistība starp hronisku stresu, depresijas simptomiem un personības iezīmēm NMPD darbiniekiem Latvijā un noskaidrot, vai hronisks stress mediē personības iezīmes un depresijas simptomus NMPD darbiniekiem Latvijā. Pētījumā piedalījās 172 dalībnieki vecumā no 20-62 gadiem (M = 34,74 , SD = 10,84, 86% sieviešu). Pētījumā tika iekļauti strādājoši darbinieki uz NMP brigādēm vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Tika izmantots Latvijas klīniskā personības testa (LKPT) instruments, lai noteiktu hroniska stresa, depresijas simptomu un personības iezīmju rādītājus un demogrāfisko datu aptauja. Aptauja tika izsūtīta elektroniski un dati ievākti attālināti, izmantojot Google Forms platformu, saņemot atļauju no RSU Pētījumu ētikas komitejas un NMPD. Pētījuma rezultāti uzrādīja ciešas statistiski nozīmīgas saistības starp NMPD darbinieku hroniska stresa un depresijas simptomiem (rs = 0,91, p < 0,01), kā arī hroniska stresa un depresijas simptomu skalu rādītāji ir statistiski nozīmīgi pozitīvi saistīti ar vairākām personības iezīmēm (no rs 0,17 līdz rs 0,81, p<0,01), kur korelācijas koeficients variē no vāja līdz ļoti ciešam. Veicot mediācijas analīzi, tika noskaidrots, ka hronisks stress ir mediators (z no 3,47 līdz 11,01, p<0,001) saistībai starp personības faktoriem un depresijas simptomiem, izskaidrojot 82% līdz 85% no depresijas simptomu variācijas. Pētījumā tika secināts, ka starp hronisku stresu, depresijas simptomiem un personības iezīmēm pastāv cieša savstarpēja saistība. Savukārt, mediācijas modelis parādīja, ka NMPD darbinieku personības faktori, iekļaujot hronisku stresu kā mediatoru, prognozē depresijas simptomus. Turpinot pētniecību šajā populācijā būtu nepieciešams palielināt izlases apjomu un papildināt pētījumu ar papildus aptaujām, paplašinot izpētes iespējas. Pētījuma rezultāti dod ieguldījumu Latvijas NMPD populācijas psiholoģiskajā izpētē, liekot pamatu turpmākiem pētījumiem par NMPD darbinieku psihiskās veselības labbūtību Latvijā.

The aim of the study was to explore the relationship between chronic stress, symptoms of depression and personality traits of NMPD employees in Latvia. Following research questions was formulated: whether there is a relationship between chronic stress, symptoms of depression and personality traits in NMPD employees in Latvia. And also see whether chronic stress mediates personality traits and symptoms of depression in NMPD employees in Latvia. The study involved 172 participants, age range from 20 to 62 (M = 34,74, SD = 10,84, 86% women). The study included employees of the NMP brigades aged 18 to 65 years. The LKPT instrument was used to measure chronic stress, depressive symptoms, and personality trait scores and a demographic survey. The survey was sent out electronically and the data was collected remotely using the Google Forms platform, with permission from the RSU Research Ethics Committee and NMPD. The results of the study showed a strong statistically significant relationship between the symptoms of chronic stress and depression of NMPD employees (rs = 0,91, p < 0,01), as well as the fact that the scores of the scales of chronic stress and depression symptoms are statistically significantly positively related to several personality traits (from rs 0,17 to rs 0,81, p<0,01), where the correlation coefficient varies from weak to very strong. Mediation analysis revealed that chronic stress was a mediator (z from 3,47 to 11,01, p<0.001) of the relationship between personality factors and depressive symptoms, explaining 82% to 85% of the variance in depressive symptoms. The study concluded that there is a strong relationship between chronic stress, depressive symptoms and personality traits. On the other hand, the mediation model showed that personality factors of NMPD employees, including chronic stress as a mediator, predict depressive symptoms. Continuing research in this population would require increasing the sample size and supplementing the research with additional surveys, expanding research opportunities. The results of the study contribute to the psychological research of the population of the Latvian NMPD, laying the foundation for further research on the mental health of the employees of the NMPD in Latvia.