Latvijas iedzīvotāju attieksme un zināšanas par dopinga lietošanu sportā saistībā ar dopinga lietošanas paradumiem.

Abstract

Mērķis: Analizēt sabiedrības zināšanas un attieksmi par dopinga lietošanu sportā saistībā ar dopinga lietošanas paradumiem. Aktualitāte: Bakalaura darba tēmas aktualitāte raksturo nopietnu problēmu, ar kuru saskarās ne tikai sporta elite, bet arī plaša sabiedrība. Pieaugošā dopinga lietošanas izplatība sportā ir kļuvusi arī par sabiedrības veselības un labbūtības jautājumu, kas prasa atbilstošu rīcību un uzmanību šīs problēmas novēršanai. Jau no 2014. gada ir definēts, ka dopings ir sabiedrības veselības problēma, kas var radīt nopietnas sekas sabiedrības veselībai, kā arī šis fakts ir minēts sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam, kas norāda uz nepieciešamību rīkoties, lai izglītotu sabiedrību par šo tēmu un veicinātu sporta attīstību bez aizliegto vielu vai metožu izmantošanas. Ņemot vērā sabiedrības sliktās zināšanas un dopinga negatīvo ietekmi uz veselību, ir būtiski veikt preventīvu pasākumus, kas palīdzētu samazināt dopingu vielu un metožu izmantošanu, kā arī veicinātu veselīgu un godīgu sportā Latvijā. Bakalaura darba secinājumi var sniegt pamatu turpmākai rīcībai un profilaktisko pasākumu veidošanai situācijas uzlabošanai. Hipotēzes: 1. Dopinga lietošanas paradumi atšķiras saistībā ar respondentu zināšanām par dopinga lietošanu sportā. 2. Dopinga lietošanas paradumi atšķiras saistībā ar respondentu attieksmi par dopinga lietošanu sportā. Pētījuma dizains: šķērsgriezuma pētījums Pētījuma metodes: Bakalaura darbā izmantota SKDS veiktā aptauja: “Latvijas sabiedrības viedokli attiecībā uz dopinga lietošanu sportā,” kura tika veikta 2019.gadā un tajā piedalījās 1523 respondentu. Aptauja tika veikta tiešsaistē, izmantojot kvotu metodi, ģeogrāfiski aptverot visu Latviju, un nodrošinot reprezentatīvu izlasi. Datu apstrādes metodēs izmantotas aprakstošās statistikas metodes, kas iekļauj šķērstabulas, biežuma rādītājus un Hī kvadrāta testus. Datu analīzei tika izmantotas Excel un SPSS programmas. Nozīmīgākie secinājumi: Respondenti, kas nav lietojuši sportā aizliegtās vielas, biežāk vērtē savas zināšanas par aizliegto vielu sarakstu sliktāk, nekā respondenti, kas lietojuši sportā aizliegtās vielas. Biežākie informācijas avoti par sportā aizliegtajām vielām ir internets un masu mediji. Sportā aizliegto vielu nelietotājiem biežāk ir negatīvāka attieksme pret aizliegto vielu lietošanu sportā, kā arī šī grupa biežāk norāda, kas aizliegto vielu lietošana ir kaitīga veselībai, salīdzinājumā ar lietotājiem, kuriem attieksme ir pretēja. Godīgums, pašdisciplīna un cieņa abās grupās tiek uzvērtas kā galvenās vērtības sportā. Saturs: 57 lapas, 13 attēli, 2 pielikumi un 58 literatūras avoti.

Aim: To analyse general public knowledge and attitudes on the use of doping in sport in relation to doping habits. Background: The highlight of the Bachelor’s work theme describes a serious problem faced not just by the sports elite but by the general public. The increasing prevalence of doping in sport has also become a public health and wellness issue, requiring appropriate action and attention to address the problem. From 2014 onwards, doping has been defined as a public health problem that can have serious consequences for public health, and this fact is mentioned in the public health guidelines for 2021-2027, which highlight the need for action to educate the public on the subject and promote the development of sport without the use of banned substances or methods. Taking into account the poor knowledge of societies and the negative impact of doping on health, it is essential to take preventive measures that help reduce the use of doping substances and methods, as well as promote healthy and fair sports in Latvia. The conclusions of the Bachelor’s work may provide the basis for further action and the development of preventive measures to improve the situation. Hypothesis: 1. Doping practices differ in relation to respondents’ knowledge of doping in sport. 2. Doping habits vary in relation to respondents’ attitudes about doping in sport. Study design: cross-sectional study. Study methods: The Bachelor’s work uses a survey conducted by SKDS: “Latvian public opinion regarding the use of doping in sport,” which was carried out in 2019 and was attended by 1523 respondents. The survey was conducted online using the quota method, covering all of Latvia geographically and providing a representative sample. The data processing methods use descriptive statistical methods, which include cross-bars, frequency indicators and Hee square tests. Exel and SPSS programs were used to analyze the data. Conclusions: Respondents who have not used substances banned in sport are more likely to evaluate their knowledge of the prohibited list worse than respondents who have used substances banned in sport. The most frequent sources of information on substances banned in sport are the Internet and the mass media. Non-users of substances banned in sport are more likely to be more positive about the use of banned substances in sport, and that group is more likely to indicate what the use of banned substances is harmful to health than those treated in the opposite way. Honesty, self-discipline and respect are touted as key values in sport in both groups. Content: 57 pages, 13 images, 2 attachments and 58 literature sources.