Pacientu pieredze par cieņpilno attieksmi, kopīga lēmuma pieņemšanu un drošu aprūpi ārstniecības iestādēs.

Abstract

Nosaukums: Pacientu pieredze par cieņpilno attieksmi, kopīga lēmuma pieņemšanu un drošu aprūpi ārstniecības iestādēs. Mērķis: analizēt pacientu pieredzi par cieņpilno attieksmi, kopīga lēmuma pieņemšanu un drošu aprūpi ārstniecības iestādēs saistībā ar sociālidemogrāfiskajiem faktoriem (vecums, dzimums, izglītības līmenis). Aktualitāte: Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji izmanto pacientu pieredzes novērtējumus, lai iegūtu vispārējo pacientu atgriezenisko saiti un izmantot to kā rīku, lai uzlabotu uz pacientu orientētu veselības aprūpi. Par cik pacientu pieredze ir neatņemama veselības aprūpes kvalitātes sastāvdaļa, tad mērķtiecīga savas pieredzes nesniegšana vai negatīvā pieredze apgrūtina veidu, kā uzlabot aprūpes kvalitāti, vai otrādi, liecina, ka veselības aprūpē ir nepieciešami uzlabojumi. Citās valstīs, tajā skaitā arī Latvijā, pacientu ziņotā pieredze būtiski atšķiras sociāldemogrāfiskajās grupās (dzimums, vecums, izglītības līmenis, dzīvesvieta, tautība utt.). Tādēļ ir svarīgi noskaidrot pacientu ziņotās pieredzes saistību ar sociāldemogrāfiskajiem faktoriem, lai īstenotu veiksmīgāku uz pacientu orientētu veselības aprūpi, kā arī sniegtu noderīgu informāciju ārstniecības iestādēm. Hipotēze: Pacientu pieredze par cieņpilno attieksmi, kopīga lēmuma pieņemšanu un drošu aprūpi ārstniecības iestādēs ir saistīta ar vecumu, dzimumu, izglītības līmeni. Pētījuma metodes: Bakalaura darba izstrādē izmantoti dati no Slimību profilakses un kontroles centra apkopotās aptaujas anketas par pacientu ziņoto pieredzi (PREM). Darbā izmantoti aptauju dati par 17591 respondentu no divpadsmit Latvijas slimnīcām, kuras deva atļauju to izmantošanā, laika periodā no 2020.–2023. gadam. Datu analīzei tika izmantota aprakstošā statistikas metode – šķērstabulu analīze ar Hī kvadrāta testu un biežuma tabulas. Rezultāti tika atzīti par statistiski nozīmīgiem, ja p vērtība bija mazāka par 0,05 (p<0,05), kā arī ja 95% ticamības intervāli kategoriju savstarpējā salīdzināšanā neatkarīgajiem mainīgajiem nepārklājas. Secinājumi: Visaugstākais pacientu īpatsvars, kuri jautājumus par cieņpilno attieksmi novērtēja pozitīvi, bija vecuma grupā 50–59 gadi un 60+ gadi; vīriešu dzimuma; ar vidējo speciālo vai augstāko izglītību. Visbiežāk pacienti vecuma grupā 50–59 gadi un 60+ gadi; vīriešu dzimuma; ar vidējo speciālo izglītību norāda, ka tika iesaistīti kopīga lēmuma pieņemšanā. Visaugstākais 3 pacientu īpatsvars, kuri novērtēja ārstēšanas un aprūpes procesu kā drošu bija vecuma grupā 30– 39 gadi, 50–59 gadi un 60+ gadi; vīriešu dzimuma; ar augstāko izglītību. Kopumā pacienti visās vecuma, dzimuma un izglītības līmeņu grupās, pieredzi par cieņpilno attieksmi (87,7%), kopīga lēmuma pieņemšanu (75,4%) un drošu aprūpi (96,9%) ārstniecības iestādēs novērtē pozitīvi. Saturs: bakalaura darbs iedalās 4 nodaļās un 17 apakšnodaļās. Kopējais bakalaura darba apjoms ir 96 lappuses, ieskaitot 27 attēlus, 25 tabulas un 5 pielikumus. Izmantoti 60 literatūras avoti.

Title: Patients’ experiences of respectful attitude, shared decision-making, and safe care in medical institutions. Aim: to analyze patients' experiences of respectful attitude, shared decision-making, and safe care in medical institutions concerning socio-demographic groups (age, gender, level of education). Actuality: Healthcare providers use patient experience assessments to get overall patient feedback and use it as a tool to improve patient-centered healthcare. While patient experience is an integral part of the quality of healthcare, the purposeful withholding or negative experiences make it difficult to find ways to improve the quality of care or, conversely, demonstrate that improvements in healthcare are needed. In other countries, including Latvia, patient-reported experiences vary considerably between socio-demographic groups (gender, age, level of education, place of residence, nationality, etc.). It is therefore important to find out the relationship between patient-reported experiences and socio-demographic factors to implement more successful patient centered healthcare and to provide useful information to healthcare institutions. Hypothesis: Patients' experiences of respectful attitude, shared decision-making, and safe care in medical institutions are related to age, gender, and education level. Research methods: The bachelor thesis was based on data from the Patient Reported Experience Questionnaire (PREM) collected by the Centre for Disease Prevention and Control of Latvia. The study uses survey data on 17591 respondents from twelve Latvian hospitals that permitted their use in the period 2020–2023. Descriptive statistics - cross-tabulation analysis with Chi-square test and frequency tables were used for data analysis. Results were considered statistically significant if the p-value was less than 0.05 (p<0.05) and if the 95% confidence intervals for inter-category comparisons of the independent variables did not overlap. Conclusions: The highest proportions of patients who rated the questions on respectful attitude positively were in the age groups 50–59 years and 60+ years; male; with secondary special or higher education. Patients aged 50–59 years and 60+ years; male; with secondary special education were most likely to report that they were involved in shared decision-making. The highest proportion of patients who rated the treatment and care process as safe were in the age groups 30–39, 50–59, and 60+ years; males; with higher education. In general, patients across all 5 age groups, gender, and education levels rated the experience of being treated with respect (87,7%), shared decision-making (75,4%), and safe care (96,9%) in medical institutions positively. Content: the bachelor thesis is divided into 4 chapters and 17 sub-chapters. The total volume of the work is 96 pages, including 27 figures, 25 tables, 5 appendixes and 60 literature sources.