Vīriešu un sieviešu dzīvesspēka un trauksmes rādītāju saistība

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot ģeneralizētās trauksmes un dzīvesspēka rādītāju saistību vīriešiem un sievietēm. Pētījumā tika izvirzīti trīs pētnieciskie uzdevumi un jautājumi. Pētījums balstījās Geilas Vagnildas (G. Wagnild) izstrādātajā dzīvesspēka modelī (Wagnild, 2016), kas raksturoja dzīvesspēku un Adriana Velsa (Adrian Wells) izstrādātajā metakognitīvās pieejas ģeneralizētās trauksmes teorētiskajā modelī (Welss, 2010). Literatūras pārskatā tika ietverti dažādi ar šiem konstruktiem saistīti pētījumi, kas raksturoja konstruktus no dažādiem aspektiem un norādīja uz šajos konstruktos balstīto psiholoģisko intervenču pozitīvajiem rezultātiem. Balstoties uz iepriekš veiktajiem pētījumiem bija paredzami šī pētījuma rezultāti. Pētījumā piedalījās 172 dalībnieki vecumā no 18 līdz 80 gadiem (M = 39,91, SD = 11,96). Izlasi veidoja 68,6% sievietes un 31,4% vīrieši. Rezultātu aprēķinos izmantotas visu respondentu sniegtie aptauju rezultāti.Pētījumā tika iekļauti vismaz 18 gadu vecumu sasnieguši dalībnieki, kas brīvi runāja latviski un varēja aizpildīt pētījuma aptaujas elektroniski. Dalībnieki tika aicināti aizpildīt demogrāfisko datu aptauju, dzīvesspēka aptauju (Resilience scale, RS, Wagnild & Young, 1993, tulkojusi G. Svence, I. Bērziņa, 2011) un ģeneralizētās trauksmes skalu (Generalized anxiety disorder scale, GAD-7, Spitzer, R. L., Kroenke, K., Williams, J. B. W., & Löwe, B., 2006). Pētījuma dati tika ievākti izmantojot elektronisko servisu Microsoft Forms. Respondenti deva savu informēto piekrišanu pēc informācijas par datu apstrādi, pētījuma mērķiem, autoriem un anonimitāti. Pētījuma rezultāti uzrādīja statistiski nozīmīgu saistību star dzīvesspēka un trauksmes rādītājiem sieviešu izlasē (r = -0,32), un neuzrādīja statistiski nozīmīgu saistību starp šiem rādītājiem vīriešu izlasē ( r = -0,07). Rezultāti norādīja, ka nepastāv statistiski nozīmīgas dzimumu atšķirības dzīvesspēka un trauksmes rādītājos. Pētījuma izstrādes laikā tika secināts, ka nepieciešams turpināt pētījumus šajā jomā. Turpmākajos pētījumos būtu jāiekļauj vairāk mainīgo, kas būtu saistīti ar pētītajiem konstruktiem. Kā arī jānoskaidro šo mainīgo mediatora loma attiecībā pret trauksmi un dzīvesspēku, kā arī jāveido pētījums ar reprezentatīvu izlase. Pētījuma rezultāti sniedz ieskatu pozitīvās psiholoģijas konstrukta dzīvesspēks saistībai ar trauksmes traucējumiem Latvijas sabiedrībā un var kalpot par pamatu turpmākajiem pētījumiem šajā jomā.

The aim of the study was to clarify the relationship between generalized anxiety and resilience indicators in men and women. Three research tasks and questions were put forward in the study. The study was based on the resilience model developed by Gail Wagnild (Wagnild, 2016), which characterized resilience, and the metacognitive approach developed by Adrian Wells in the metacognitive theoretical model of generalized anxiety (Welss, 2010). The literature review included various studies related to these constructs, which characterized the constructs from different aspects and indicated the positive results of psychological interventions based on these constructs. The results of this study were predictable based on the previous studies. The study included 172 participants aged 18 to 80 (M = 39.91, SD = 11.96). The sample consisted of 68.6% women and 31.4% men. The results of the surveys provided by all respondents were all used in the calculation of the results. The study included participants who were at least 18 years old, spoke Latvian fluently and could fill out the research surveys electronically. The participants were invited to fill in a demographic data survey, a resilience survey (Resilience scale, RS, Wagnild & Young, 1993, translated by G. Svence, I. Bērziņa, 2011) and a generalized anxiety disorder scale (GAD-7, Spitzer, R. L., Kroenke, K., Williams, J.B.W., & Löwe, B., 2006). Research data were collected using Microsoft Forms electronic service. Respondents gave their informed consent after being informed about data processing, study objectives, authors, and anonymity. The results of the study showed a statistically significant relationship between the indicators of resilience and anxiety in the female sample (r = -0.32) and did not show a statistically significant relationship between these indicators in the male sample (r = -0.07). The results indicated that there were no statistically significant gender differences in resilience and anxiety scores. During the development of the study, it was concluded that it is necessary to continue research in this area. Future studies should include more variables related to the constructs studied. Also, the mediating role of these variables in relation to anxiety and resilience should be clarified, as well as a study with a representative sample should be conducted. The results of the study provide an insight into the relationship between the resilience of the construct of positive psychology and anxiety disorders in Latvian society and can serve as a basis for further research in this area.