Trausluma raksturojums gados vecākiem cilvēkiem Latvijā.

Abstract

Nosaukums: Trausluma raksturojums gados vecākiem cilvēkiem Latvijā. Mērķis: Izpētīt sociāldemogrāfisko faktoru saistību ar trauslumu gados vecāku cilvēku populācijā Latvijā. Aktualitāte: Līdz ar sabiedrības novecošanos, kas ir būtiska 21. gadsimta sabiedrības veselības aktualitāte globāli, palielinās arī ar novecošanu saistīto veselības traucējumu īpatsvars un līdz ar to slogs veselības aprūpes sistēmām. Gados vecākiem cilvēkiem samazinās ķermeņa spējas pasargāties no dažādām nelabvēlīgām veselības izmaiņām, un šādu fizioloģisko stāvokli pētnieki ir definējuši kā trauslumu. Ir pierādījumi, ka tas ir būtiski saistīts ar palielinātu kritienu, hospitalizācijas un invaliditātes risku, kā arī mirstību. Eiropas valstu pētījumi liecina, ka vairāk nekā pusei iedzīvotāju, kas sasnieguši 50 gadu vecumu, jau ir trauslums vai drīzumā tas attīstīsies, taču Latvijā dati šādā griezumā līdz šim nav bijuši analizēti. Hipotēze: Trauslums biežāk raksturīgs sievietēm un respondentiem ar zemāku izglītības līmeni. Pētījuma dizains: Šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma metodes: Bakalaura darbā izmantoti SHARE (angļu val. Survey of Health, Aging and Retirement) pētījuma 8.posma dati par Latvijas iedzīvotājiem. Pētījuma izlasi veidoja 668 Latvijas respondenti, kas sasnieguši 50 gadus un vecāki. Dati analizēti, izmantojot aprakstošās statistikas metodes – biežuma tabulas un šķērstabulu analīzi. Lai noteiktu statistiski nozīmīgas atšķirības, tika izmantots 95% ticamības intervāls un Hī-kvadrāta tests. Rezultāti: No pieciem trausluma rādītājiem pētījuma respondenti visbiežāk norādīja nogurumu (43,9%), tālāk sekoja nepietiekama fiziskā aktivitāte (16,8%), nespēks (11,2%), ikdienas grūtības (10,8%) un visretāk tika norādīta samazināta apetīte (6,7%). Trausluma īpatsvars kopējā pētījuma populācijā bija 7,6%. Trauslumu norādīja lielāks īpatsvars respondentu vecākās vecumgrupās. Respondentiem ar zemāko izglītības līmeni (20,4%) bija statistiski nozīmīgi lielāka saistība ar trauslumu nekā respondentiem ar vidējo (5,3%) un augstāko izglītību (5,3%). Saturs: Bakalaura darbs sastāv no 4 nodaļām. Darba apjoms ir 44 lappuses, ieskaitot 8 attēlus, 2 tabulas un 2 pielikumus. Darbā izmantoti 49 literatūras avoti.

Title: Characteristics of frailty in elderly people in Latvia Research goal: To investigate the relationship of various sociodemographic factors with frailty in elderly people in Latvia. Research topicality: Along with the society aging, which is an important public health issue of the 21st century at the global level, the proportion of age-related health conditions is also increasing and therefore a burden on the health care systems. Elderly people experience a decline in the body’s ability to protect itself from various adverse health changes and researchers have defined this physiological state as frailty. There is evidence that it is significantly associated with an increased risk of falls, hospitalisation, disability, and mortality. Studies from other European countries indicate that more than half of the population over 50 years or older, will soon develop or already have been diagnosed with frailty, but in Latvia this kind of data has not yet been analysed. Hypothesis: Frailty is more common in women and respondents with lower level of education. Study design: Cross-sectional study. Study methods: Data from the 8th wave of SHARE (Survey of Health, Aging and Retirement) about Latvian residents were used in the bachelor’s thesis. The study analysed 668 Latvian residents aged 50 and over. The data was analysed using these descriptive statistical methods – frequency tables and cross-tabulation analysis. To determine statistically significant differences, a 95% confidence interval and the Chi-square test were used. Results: Among the five indicators of frailty, respondents in the study most commonly reported fatigue (43.9%), followed by insufficient physical activity (16.8%), weakness (11.2%), daily difficulties (10.8%), and decreased appetite which, was reported the least (6.7%). The frailty rate in the overall study population was 7.6%. Frailty was more common in older age groups. Respondents with the lowest education level (20.4%) had a statistically significantly higher association with frailty than respondents with secondary (5.3%) and higher education (5.3%). Contents: Bachelor thesis consists of 4 chapters. The volume of the work is 44 pages, including 8 figures, 2 tables and 2 appendices. 49 literature sources were used in work.