Aptaujas “Attieksme pret Stresu skala” adaptācija latviešu valodā

Abstract

Izstrādāta bakalauru darba pētījuma mērķis bija adaptēt aptaujas “Attieksme pret stresu skalas” (SMM; Stress Mindset Measure - General, Specific; Crum et. al., 2013) abas skalu versijas latviešu valodā un pārbaudīt tās psihometriskos rādītājus, drošumu un pamatotību Latvijas kultūrvidē, ka arī pārbaudīt tas stabilitāti laikā. Tika izvirzīti 10 pētījuma jautājumi, ar mērķi pārbaudīt vai adaptētās aptaujas vispārējas un specifiskas skalas pantu psihometriskie rādītāji (reakcijas un diskriminācijas indeksi), iekšējās saskaņotības, testa-retesta noturīguma un starppantu korelācijas rādītāji atbilst psihometriskajām normām un vai skalas iekšējā struktūra ir saskanīga ar oriģinālas aptaujas un teorētiski paredzēto struktūru, ka arī vai ir saistība starp adaptētās aptaujas vispārēju un specifisku skalu. Pilotpētījuma izlase bija 34 respondenti vidējā vecumā 25,97 (SD = 9,21), 64,7 % bija sievietes. Pētījumā piedalījās 164 respondenti vidējā vecumā 31,32 (SD = 12,62), 72,0 % bija sievietes. Testa re-testā piedalījās 47 respondenti vidējā vecumā 32,45 (SD = 12,92), 76,6 % bija sievietes. Izlase tika veidota pēc ērtuma principa, iekļaušanas kritēriji: pietiekamas latviešu valodas prasmes un vecums no 18 gadiem. Pētījumā tika izmantota “Attieksme pret stresu skalas” vispārēja un specifiska skalu versijas (SMM, Crum et. al., 2013; adaptāciju latviešu valodā veica Alisa Fjodorova, 2024). Procedūrai tika saņemta izstrādes autora atļauja, tika veikta aptaujas tulkošanā un tulkojuma pārbaude. Galvenie pētījuma rezultāti uzradīja, ka gan ASS-V, gan ASS-S skalas visu pantu reakcijas indeksi iekļaujas optimālajā reakcijas variācijas intervālā; pēc diskriminācijas indeksiem visi panti iekļaujas psihometriskām normām atbilstošās robežās no 0,20 līdz 0,80 (Kline, 2000). Abas skalu versijas Kronbaha alfa ir apmierinošs, ASS-V α = 0,79 un ASS-S α = 0,87. ASS-V gadījumā starp visiem, izņemot 1. un 4. pantu un 2. un 3. pantu pastāv statistiski nozīmīgas saistības, konkrētajā izlasē pastāv dzimumatšķirības, kur vīrieši attiecās pret stresu pozitīvāk, nekā sievietes (M = 1,49); izpētoša faktoru analīzē tika iegūta 2-faktora struktūra. ASS-S gadījumā starp visiem pantiem pastāv statistiski nozīmīgas saistības, konkrētajā izlasē dzimumatšķirības nepastāv; izpētoša faktoru analīzē tika iegūta 1-faktora struktūra. Starp ASS-V un ASS-S pastāv statistiski nozīmīga korelācija r = 0,68, p < 0,01. Testa-retesta rezultāti uzrāda apmierinošu noturīgumu un stabilitāti laikā (r = 0,71, p < 0,001). Atbildot uz pētījuma jautājumiem, tika secināts, ka abas ASS skalu versijas ir uzticami un droši instrumenti, lai mērītu indivīda vispārējo un specifisku attieksmi pret stresoriem. Šī instrumenta adaptācija Latviešu kultūrvidē ir noderīga izmantošanai psiholoģiskajā izpētē un piedāvā jauno stresa koncepta izpētī.

The aim of the developed bachelor thesis was to adapt both versions of the "Stress Mindset Measure" (SMM; Stress Mindset Measure – General, Specific; Crum et. al., 2013) into Latvian and to find out its psychometric properties, reliability, and validity in the cultural environment of Latvia, as well as to check that stability over time. 10 research questions were raised, with aim of finding out whether the psychometric properties (reaction and discrimination indices), internal consistency, test-retest reliability and inter-item correlation indicators of the general and specific scale items meet the psychometric norms and whether the internal structures of the scale (gender differences; exploratory factor analysis) are consistent with the original scale’s and the theoretically expected structure, as well as whether there is a relationship between the adapted general and specific scale. The sample of the pilot study was 34 respondents; average age of 25.97 (SD = 9.21), 64.7% women. 164 respondents; average age of 31.32 (SD = 12.62) took part in the study, 72.0% women. 47 respondents; average age of 32.45 (SD = 12.92) took part in the test-re-test, 76.6% women. The sample was made according to convenience, inclusion criteria: sufficient Latvian language skills, age from 18 years old. General and specific scale versions of the " Stress Mindset Measure" were used in the study (SMM, Crum et. al., 2013; adapted into Latvian by Alisa Fjodorova, 2024). In procedure, permission of the author of the development was received, the scale was translated, and the translation was checked. Main results of the study showed that reaction indices of all items of both the SMM-G and SMM-S were within the optimal range of response variation; according to the discrimination indices, all items were within psychometrically acceptable limits from 0.20 to 0.80 (Kline, 2000). Cronbach's alpha of both scale versions is satisfactory, SMM-G α = 0.79; SMM-S α = 0.87. In the case of SMM-G, there are statistically significant associations between all items, except items 1 and 4 and 2 and 3, gender differences exist in the given sample, men were more positive about stress than women (M = 1.49); EFA yielded a 2-factor structure. In the case of SMM-S, there are statistically significant associations between all items, there are no gender differences in the specific sample; a 1-factor structure was obtained in an EFA. There is a statistically significant correlation between SMM-G and SMM-S, r = 0.68, p < 0.01. Test-retest results show satisfactory reliability and stability over time (r = 0,71, p < 0,001). In response to the research questions, it was concluded that both versions of the SMM are reliable and valid tools for measuring an individual's general and specific attitude to stressors. The adaptation of this tools in the Latvian cultural environment is useful for use in psychological research and offers a new concept of stress in research.