Garīgais intelekts un garīgās prakses kā pašpalīdzības metodes pacientiem ar neinfekciju slimībām

Abstract

Darba mērķis bija izpētīt garīgā intelekta un garīgo prakšu rādītāju savstarpējās sakarības pacientiem, kuri slimo ar neinfekciju slimībām. Sagatavošanās posmā tiek adaptēta Garīgo un reliģisko attieksmju aptauja (GRAA) (Spiritual and Religious Attitudes in Dealing with Illness”; P = practices, SpREUK-P SF 17, Büssing et al, 2012) un izstrādāta Garīgā intelekta pašvērtējuma aptaujas ceturtā versija latviešu valodā (GIPA V4) (Spiritual intelligence Self-Report inventory, SISRI-24, King & DeCicco, 2009; Regzdiņa un Mārtinsone, 2019). Sagatavošanās posmā kopā piedalījās 416 respondenti, no tiem 83% bija sievietes 19 – 87 gadu vecumā (M = 41,54). Rezultātā GRAA un GIPA V4 iegūti augsti iekšējās saskaņotības rādītāji, pietiekami augsta testa-retesta ticamība. Lai arī konstatētas nelielas nobīdes pantu psihometriskajos rādītājos un faktoru modeļu atbilstības rādītājos, panti veiksmīgi iekļaujas oriģinālās faktoru struktūrās un precīzi mēra attiecīgās pazīmes. Tādējādi GRAA un GIPA V4 ir atbilstoši instrumenti mērījumu izdarīšanai Latvijā. Pētījuma posmā tika meklētas atbildes uz jautājumiem vai un kāda saistība pastāv starp garīgā intelekta (GI) un garīgo prakšu (GP) rādītājiem pacientiem ar neinfekciju slimībām, un vai un kā GP rādītāji prognozē GI rādītājus pacientiem ar neinfekciju slimībām? Mērījumi tika veikti ar GIPA V4, GRAA un sociāli demogrāfisko datu aptauju. Pētījumā piedalījās 276 respondenti vecumā no 19 līdz 87 gadiem (M = 44,20), kur izlasi veidoja 88 % sievietes. Darbs balstīts Pasaules Veselības Organizācijas noteiktajā neinfekciju slimību konceptā, un Nikolas Martinezas (Nicole Martínez) un kolēģu definētajā pašpalīdzības konceptā. Garīgais intelekts apskatīts Deivida Kinga (David King) teorijas ietvarā. Garīgā prakse apskatīta Arndta Būsinga (Arndt Büssing) teorijas ietvarā. Rezultāti liecina, ka pastāv pozitīvas statistiski nozīmīgas saistības starp GP un visiem GI četriem faktoriem. Pateicība/godbijība, reliģiskās un garīgās (prāta-ķermeņa) prakses prognozē GI. Pateicībai/godbijībai ir konstatētas visciešākās saistības ar GI transcendentālo apzināšanos un personīgās nozīmes veidošanu, kur pēdējā arī ir ar lielāko prognozi. Varētu secināt, ka pateicības/godbijības prakses var būt palīdzošas slimības jēgas atrašanā un pieņemšanā kā slimības pārvarēšanā un drošības sajūtas radīšanā, kad fizikā pasaule to nesniedz. Pateicībai/godbijībai ir vislielākais GI prognozētājspēks, izņemot apziņas stāvokļu paplašināšanā. Tur garīgās (prata-ķermeņa) prakses prognozē apziņas stāvokļu paplašināšanos. Humānistiskās un eksistenciālās prakses neprognozē GI un ir vāji saistītas ar to. Izstrādājot psihoizglītojošās programmas neinfekciju slimību pacientiem, uz šīm praksēm nebūtu jāfokusējas, bet primāri uz pateicības intervenču apgūšanu un integrēšanu dzīvē.

The aim of this study was to investigate the correlations between spiritual intelligence and spiritual practices in patients with non-communicable diseases. In the preparatory phase, the Spiritual and Religious Attitudes in Dealing with Illness (GRAA) (SpREUK-P SF 17, Büssing et al, 2012) was adapted and the fourth version of the Spiritual Intelligence Self-Report inventory (SISRI-24, King & DeCicco, 2009; Regzdiņa un Mārtinsone, 2019) was developed in Latvian (GIPA V4). A total of 416 respondents participated in the preparation phase, 83% of whom were women aged 19-87 years (M = 41.54). The resulting GRAA and GIPA V4 obtained high internal consistency scores with sufficiently high test-retest reliability. Although there were small shifts in the psychometric scores of the items and in the fit of the factor models, the items fit well into the original factor structures and adequately measured the relevant variables. The GRAA and GIPA V4 are therefore appropriate instruments for measurement in Latvia. The research phase aimed to answer the questions whether and what is the relationship between spiritual intelligence (SI) and spiritual practices (SP) indicators in patients with non-communicable diseases, and whether and how do SP indicators predict SI indicators in patients with non-communicable diseases? Measurements were made with the Socio-Demographic Data Survey and the aforementioned GIPA V4 and GRAA. During the study phase, 276 non-communicable disease patients aged 19-87 years (M = 44.20) were enrolled, with 88% women. The study was based on the World Health Organization's concept of non-communicable diseases and the concept of self-help defined by Nicole Martínez and colleagues. Spiritual intelligence is discussed within the framework of David King's theory. Following Arndt Büssing, one of the dimensions of spirituality, spiritual practice, is examined in depth. The results show that there are statistically significant positive associations between SP and all four SI factors. Gratitude/reverence, religious and spiritual (mind-body) practices predict SI. Gratitude/reverence is found to have the strongest association with SI transcendental awareness and personal meaning-making, with the last having the strongest predictors. It could be concluded that gratitude/reverence practices may be helpful in finding and accepting the meaning of illness as coping and in creating a sense of security when the physical world does not provide it. Gratitude/reverence has the greatest predictive power for SI, except in expanding states of consciousness. There, spiritual (mind-body) practices predict the expansion of states of consciousness. Existential and humanistic practices do not predict SI and are only weakly related to it. When designing psychoeducational programmes for patients with non-communicable diseases, the focus should not be on these practices, but primarily on gratitude interventions.