Dzimumattiecību biežuma raksturojums Latvijā

Abstract

Darba tēma: Dzimumattiecību biežuma raksturojums Latvijā.

Darba mērķis: Noskaidrot dzimumattiecību biežumu Latvijā un sociāli demogrāfisko rādītāju, veselības pašvērtējuma un ar veselību saistīto faktoru ietekmi uz to.

Aktualitāte: Latvijā ir veikti pētījumi par iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību ietekmējošiem faktoriem un paradumiem. Pētījumos ir iekļautas tādas tēmas kā veselības aprūpe, jauniešu reproduktīvā veselība un izglītība u.c. Ir svarīgi pētīt dzimumattiecības un to biežumu, jo tas palīdz saprast, kā seksuālā aktivitāte ietekmē veselību, attiecības un dzīvi kopumā. Šādi pētījumi var arī kalpot kā pamats veselības politikas pasākumu izstrādei un sabiedrības izglītošanai.

Hipotēze: Augstāks dzimumattiecību biežums Latvijā ir atšķirīgs sociāli demogrāfisko rādītāju, veselības pašvērtējuma un ar veselību saistīto faktoru grupās.

Pētījuma dizains: Šķērsgriezuma pētījums.

Pētījuma metodes: Bakalaura darba izstrādei izmantoti 2023. gada veiktā pētījuma par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem iegūtie dati. Bakalaura darbā tika izmantota visa pētījuma atlase jeb Latvijas iedzīvotāji reproduktīvā vecumā. Izmantotā atlase sastāvēja no 4181 respondenta. Datu statistiskajai apstrādei tika izmantota SPSS programma, tabulu un attēlu veidošanai MS Excel programma. Tika izmantotas aprakstošās statistikas metodes: Hī kvadrāta tests, biežuma sadalījums un šķērstabulas. Statistiskā nozīmība tika noteikta pēc 95% ticamības intervāla un p vērtībām (p<0,05).

Secinājums: Statistiski nozīmīgas atšķirības dzimumattiecību biežumam pēdējo 12 mēnešu laikā ir atrastas ar personas vecumu, nodarbinātības statusu, kopdzīves stāvokli, bērnu esamību ģimenē, veselības pašvērtējumu, menopauzes iestāšanos un seksuālās funkcijas problēmām. Augstākā regulāra seksa prevalence ir vecumgrupā no 25 līdz 49 gadiem, taču viszemākā ir vecumgrupā no 50 līdz 64 gadiem. Tie cilvēki, kuri pelna virs 800 eiro mēnesī, par 10,4% procentpunktiem biežāk norādīja, ka nodarbojas ar seksu vismaz reizi nedēļā. Respondenti, kur dzīvo kopā ar partneri vai pastāvīgu partneri norādīja biežāk uz to, ka sekss ir vismaz reizi nedēļā, salīdzinot ar citiem kopdzīves stāvokļiem. Arī tie respondenti, kuri dzīvo kopā ar bērnu/-iem atzīmēja biežāk to, ka sekss ir vismaz reizi nedēļā, salīdzinot ar tiem, kuri nedzīvo kopā ar bērniem. Respondenti, kuri atzīmēja, ka veselības pašvērtējums ir slikts un ka ir kādas seksuālās funkcijas problēmas, biežāk arī norādīja uz to, ka pēdējā gada laikā nav bijis sekss.

Saturs: Bakalaura darbs ir sadalīts 4 nodaļās un 19 apakšnodaļās. Kopējais darba apjoms ir 53 lappuses, ieskaitot 14 attēlus, 5 tabulas un 59 literatūras avotus.

Valoda: Latviešu valoda.

Title: Description of the frequency of intercourse in Latvia.

Aim: To determine the frequency of sexual relations in Latvia and the impact of socio-demographic indicators, self-rated health and health-related factors on it.

Background: In Latvia, research has been already carried out on the factors and habits that affect people's sexual and reproductive health. These studies have covered topics such as health care, reproductive health and education for young people, etc. It is important to study sexual frequency as this helps to understand how sexual activity affects health, relationships and life in general. Such research can also serve as a basis for health policy measures and public education.

Hypothesis: The higher prevalence of sexual intercourse in Latvia varies by socio-demographic characteristics, self-rated health and health-related factors.

Study design: A cross-sectional study.

Study methods: The bachelor thesis is based on data from the 2023 study “A study on the factors and habits affecting sexual and reproductive health in Latvia”. The target group of the study is Latvian population of reproductive age. The bachelor thesis sample consisted of 4181 respondents. For statistical processing of data was used SPSS software. MS Excel software was used for creating tables and figures. Descriptive statistical methods that were used: chi-square test, frequency distribution and cross-tabulations. Statistical significance was determined by 95% confidence interval and p-values (p<0,05).

Conclusions: Statistically significant differences in the frequency of sexual relations in the last 12 months were found with age, employment status, cohabitation status, presence of children in the family, self-rated health, onset of menopause and sexual function problems. The prevalence of regular sex is highest in the 25-49 age group, but lowest in the 50-64 age group. Those earning over €800 per month were 10,4% more likely to report having sex at least once a week. Respondents living with a partner or a steady partner were more likely to report having sex at least once a week compared to other cohabiting situations. Respondents living with children were also more likely to report having sex at least once a week compared to those not living with children. Respondents who reported poor self-rated health and problems with sexual function were also more likely to report not having had sex in the last year.

Contents: The thesis is divided into 4 chapters and 19 sub-chapters. The total length of the thesis is 53 pages, including 14 figures, 5 tables and 59 references.

Language: Latvian.