Eiropas zaļā kursa ieviešanas izaicinājumi: Bulgārijas un Polijas salīdzinošā analīze

Abstract

Bakalaura darbā “Eiropas zaļā kursa ieviešanas izaicinājumi: Bulgārijas un Polijas salīdzinošā analīze” tiek aplūkoti Eiropas zaļā kursa ieviešanas procesi un tā iesaiste Bulgārijas, kā arī Polijas valsts iekšējo jautājumu risināšanā, kur tiek ņemta vērā ne tikai politiskās elites atbilde uz politiskiem lēmumiem, bet arī sabiedrības iesaiste, attiecinot jautājuma realizēšanu. Darba aktualitāte sasaistās ar 2019. gadā uzstādīto mērķi no Eiropas Komisijas puses, ka Eiropa kļūtu par pirmo klimatam neitrālu kontinentu, ar noteikumu, ka visas dalībvalstis realizē mērķi līdz 2050. gadam. Lai abas valstis realizētu šo mērķi, tiek izvirzīts pētījums, kas salīdzina abu valstu izaicinājumus, ietverot ne tikai infrastruktūras maiņu, bet arī sabiedrības izglītošanu, tāpat finansiālus jautājumus, ar kuriem saskaras abas valstis. Polija un Bulgārija ir vienas no Eiropas Savienības valstīm, kuras ir atkarīgas no fosilā kurināma – oglēm. Lai spētu pāriet uz videi un klimatam draudzīgāku kurināmo, šīs abas valstis saskaras ar finansiālām, infrastruktūras un izglītošanas problēmām, kas ietekmē veiksmīgu pārejas procesu līdz 2050. gadam. Darba teorētiskajā ietvarā tika izmantota neoliberālisma un pārejas teorijas mijiedarbība, kas ļauj apskatīt jautājumu par abu valstu ekonomisko tirgu un to, kā panākt taisnīgu pārejas procesu. Darba empīriskajā daļā kā pamats tiek uzsvērts jautājums, ar kādām problēmām jeb izaicinājumiem saskaras abas valstis, ietverot jaunās klimata un vides politiku, kas nav attiecināms tikai uz politisko eliti, bet arī sabiedrības viedokli un iesaisti. Bulgārijas skatījums uz Eiropas zaļo kursu ir, ka politiskā elite grib panākt pārejas procesus, kas atbilstu zaļā kursa mērķiem, taču Polijas politiskā elite nevēlas veicināt pārejas procesu uz jauno klimata politiku. Katras valsts iedzīvotāju uzskati ir dažādi un šis ir viens no izaicinājumiem, ar kuriem saskaras abu valstu politiskā elite. Darba hipotēze – Eiropas zaļā kursa ieviešanas izaicinājums Bulgārijā ir sabiedrības atbalsta trūkums, bet Polijā politiskās elites nevēlēšanās realizēt pārejas procesu. Darba noslēgumā tiek secināts, ka hipotēze ir apstiprinoša, ka Bulgārijas politiskā elite vēlas un ir piekrītoša jaunās klimata politikas realizēšanai, taču sabiedrība nav gatava jaunajam pārmaiņu posmam; savukārt Polijas gadījumā sabiedrība ir aktīvi iesaistoša pārejas procesam, kas atbilstu Eiropas Komisijas noliktajam jautājumam par Eiropas zaļo kursu, taču politiskā elite nevēlas veicināt jauno pārejas procesu, uzskatot, ka finansiāli nav nepieciešams pāriet uz jaunu klimata politiku.

The bachelor thesis "Challenges of the European Green Deal: A Comparative Analysis of Bulgaria and Poland" examines the implementation processes of the European Green Deal and its involvement in domestic issues in Bulgaria as well as in Poland, taking into account not only the response of the political elite to policy decisions, but also the involvement of the public in the implementation of the issue. The relevance of the work is linked to the target set by the European Commission in 2019 for Europe to become the first climate-neutral continent, provided that all Member States realise the target by 2050. To realise the goal, a study was put forward, that compares the challenges facing the two countries, including not only infrastructure change, but also public education, as well as the financial issues facing both countries. Poland and Bulgaria are among the countries in the European Union that are dependent on fossil fuels - coal. To be able to switch to more environmentally and climate friendly fuels, these two countries face financial, infrastructural and educational challenges that affect the success of the transition process by 2050. The theoretical framework of the paper uses the interplay between neoliberalism and transition theory to address the issue of the economic market in both countries and how to achieve a just transition process. The empirical part of the paper focuses on the issues or challenges that both countries face with the new climate and environmental policies, not only for the political elite, but also for public opinion and engagement. The Bulgarian perspective on the European Green Deal is that the political elite wants to bring about transitions in line with the Green Deal objectives, but the Polish political elite does not want to facilitate the transition to the new climate policies. The views of the people in each country are different as well and it's one of the challenges facing the political elites in both countries. The working hypothesis is that the challenge for the implementation of the European Green Deal in Bulgaria is the lack of public support, while in Poland the political elite is reluctant to implement the transition process. The paper concludes that the hypothesis is correct and that the Bulgarian political elite is in favour of a new climate policy, but the public is not ready for a new phase of change; while in the case of Poland, the public is actively engaged in a transition process that would be in line with the European Commission's Green Europe question, but the political elite is not willing to contribute to a new transition process, considering that it is not financially necessary to move to a new climate policy.