Depresijas simptomu izplatība dažādās sociodemogrāfiskajās grupās un to saistība ar sociālā tīkla rādītājiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 50 gadiem

Abstract

Bakalaura darbs ir uzrakstīts latviešu valodā uz 52 lapaspusēm. Tas satur 9 attēlus, 1 tabulu, 64 atsauces uz literatūras avotiem un 7 pielikumus. Depresijas traucējumi ir bieži sastopams psihiskās veselības traucējums gados vecākiem pieaugušajiem un mūsdienu sabiedrības novecošanās kontekstā šī veselības problēma kļūst arvien aktuālāka. Depresijas simptomi ietekmē ne tikai kopējo labbūtību, bet ir saistāmi ar kognitīvo un darba spēju samazināšanos. Depresijas simptomu izplatība ir atkarīga no dažādiem sociodemogrāfiskajiem rādītājiem, kā arī ir saistāma ar sociālo atbalstu, kas tiek saņemts no sociālā tīkla. Sociālo tīklu var raksturot pēc tādiem kvantitatīviem un kvalitatīviem rādītājiem kā sociālā tīkla izmērs, sazināšanās biežums, emocionālā tuvība un apmierinātība ar sociālo tīklu. Lai noskaidrotu iepriekš minēto faktoru asociāciju ar depresijas simptomiem, šī pētnieciskā darba mērķis bija izpētīt depresijas simptomu izplatību dažādās sociodemogrāfiskajās grupās un noskaidrot to saistību ar sociālā tīkla rādītājiem pieaugušajiem vecumā virs 50 gadiem Latvijā. Šajā pētnieciskajā darbā tika izmantoti sekundārie dati no “Aptauja par veselību, novecošanu un pensionēšanos Eiropā” (angl. Survey of Health, Ageing and Retirement in Europe [SHARE]) pētījuma astotā posma. Datu analīzē tika izmantoti dati par 744 Latvijas respondentiem vecumā no 50 gadiem un tika pētīti tādi sociodemogrāfiskie rādītāji kā dzimums, vecuma grupa, izglītības līmenis, ģimenes stāvoklis un sociālā tīkla rādītāji – sociālā tīkla izmērs, sazināšanās biežums, emocionālā tuvība un apmierinātība ar sociālo tīklu. Rezultāti parādīja, ka depresijas simptomu izplatība dažādās sociodemogrāfiskajās grupās atšķiras. Biežāk par depresijas simptomiem ziņoja sievietes, respondenti no vecākās vecuma grupas, respondenti ar zemāku izglītības līmeni un respondenti, kuri bija atraitņi. Tāpat tika secināts, ka starp depresijas simptomiem un vairākiem sociālā tīkla rādītājiem (sazināšanās biežumu, emocionālo tuvību un apmierinātību ar sociālo tīklu) pastāv statistiski nozīmīga saistība, taču starp depresijas simptomiem un sociālā tīkla izmēru statistiski nozīmīga saistība netika pierādīta.

The bachelor thesis is written in Latvian on 52 pages. It contains 9 figures, 1 table, 64 references to literature sources and 7 annexes. Depressive disorder is a common mental health disorder in older adults and in the context of an ageing population, this health problem is becoming increasingly important. Depressive symptoms not only affect the overall well-being of the adult but are also associated with cognitive and ability to work decline. The prevalence of depressive symptoms depends on different sociodemographic characteristics and is also related to the social support received from the social network. A social network can be characterised by quantitative and qualitative indicators such as the size of the social network, frequency of contact, emotional closeness and satisfaction with the social network. To investigate the association of the above-mentioned factors with depressive symptoms, the aim of this study was to investigate the prevalence of depressive symptoms in different socio-demographic groups and their association with social network characteristics in Latvian adults aged over 50 years. This research work uses secondary data from the "Survey of Health, Ageing and Retirement in Europe” [SHARE] Wave 8 study. The data analysis used data from 744 respondents from Latvia aged 50 and over, and examined socio-demographic characteristics such as sex, age group, education level, marital status and social network characteristics such as social network size, frequency of contact, emotional closeness and satisfaction with social network. The results showed that the prevalence of depressive symptoms was found to vary between socio-demographic groups. Women, respondents from older age groups, those with lower levels of education and those who were widowed being more likely to report depressive symptoms. It was also found that there was a statistically significant relationship between depressive symptoms and several social network characteristics (frequency of contact, emotional closeness and satisfaction with social network), but no statistically significant relationship was shown between depressive symptoms and social network size.