Krūts vēžu pacienšu informatīvās vajadzības par krūts vēža diagnozi ārstniecības laikā

Abstract

Darba Tēma: Krūts vēžu pacienšu informatīvās vajadzības par krūts vēža diagnozi ārstniecības laikā. Tēmas izvēli saistībā ar krūts vēzi pamato statistika, kas liecina, ka krūts vēzis ir izplatītākais ļaundabīgais audzējs sievietēm Latvijā. Statistikas dati liecina, ka kopējais krūts vēžu pacientu skaits Latvijā sasniedz gandrīz 15 tūkstošus un ik gadu tiek diagnosticēti aptuveni 1000 jauni krūts vēža gadījumu, kas nozīmē, ka ir nepieciešami ievērojami resursi, lai šos pacientus aprūpētu gan klīniski, gan arī, lai sniegtu nepieciešamo informāciju un atbalstu. Šobrīd Latvijas veselības aprūpes sistēma nenodrošina krūts vēžu pacientēm informatīvu resursu, kas spētu apmierināt informatīvās vajadzības individuālā līmenī visos ārstniecības posmos. Informācija un tās pieejamība ir sadrumstalota starp valsts institūcijām, veselības aprūpes organizācijām un nevalstiskajām organizācijām, kas savlaicīgu, pacientam personalizētu informācijas apriti padara smagnēju un neefektīvu. Darba mērķis ir izpētīt, kādas ir krūts vēža pacienšu informatīvās vajadzības un kā tās mainās ārstniecības laikā. Pētāmais jautājums ir - kādu informāciju krūts vēža pacientes uzskata par nepieciešamu ārstniecības laikā un kas ir šīs informācijas ieguves avots? Darba teorētiskajā daļā tiek aplūkotas teorētiskās pamatnostādnes, izmantojot piecu teoriju ietvarus: sistēmteorijas, kompleksitātes teorijas, sociāli kognitīvā teorijas, kognitīvās disonanses teorijas un zināšanu plaisas teorijas. Lai skaidrotu un analizētu darba tēmu, izvirzītais jautājums un uzdevumi tiek pētīti informatīvo vajadzību jēdziena veselībpratības kontekstā. Praktiskajā pētījuma daļā autore īsteno kvalitatīvās stratēģijas pētījumu ar aprakstošu dizainu, kā ietvaros veic 11 daļēji strukturētas intervijas ar krūts vēža pacientēm, kuras diagnosticētas laika posmā no 2014. līdz 2024. gadam. Rezultāts tiek iegūts, analizējot kvalitatīvos datus, izmantojot tematisko analīzi, un nobeigumā sniegts konspektīvs pārskats pār darba praktiskās daļas sasaisti ar darba teorētisko ietvaru. Nozīmīgākais darbā iegūtais secinājums un priekšlikums – pacienšu informatīvo vajadzību viens no noteicošajiem faktoriem ir vide un laiks. Gan tas kādas ir pacienšu informatīvās vajadzības, gan arī tas kā tās tiek nodrošinātas ir saistīts ar ārstniecības iestādi, ārstniecības personām un konkrēto ārstniecības posmu, kur atrodas paciente. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, iespēja saņemt informāciju atšķiras gan no ārstniecības iestādes, gan arī no ārsta vai ārstniecības personas, tāpēc pacientēm būtu nepieciešams informatīvs resurss, kas ietvertu informāciju par visiem ārstniecības posmiem, atbilstoši ārstniecības iestādei un konkrētās pacientes ārstniecības ceļam.

Topic: Information needs of breast cancer patients on the breast cancer diagnosis during treatment. The choice of the topic in relation to breast cancer is based on statistics showing that breast cancer is the most common malignancy in women in Latvia. Statistics show that the total number of breast cancer patients in Latvia is almost 15 000 and that approximately 1000 new cases of breast cancer are diagnosed each year, which means that additional resources are needed to care for these patients both clinically and to provide the necessary information and support. Currently, the Latvian healthcare system does not provide breast cancer patients with an information resource that is able to meet individual information needs at all stages of treatment. Information and access to information is fragmented between government institutions, healthcare organisations and non-governmental organisations, which makes the timely, personalised flow of information unwieldy and inefficient. The aim of this paper is to investigate the information needs of breast cancer patients and how they change during treatment. The question to be investigated is: what information do breast cancer patients perceive they need during treatment and what is the source of this information? The theoretical part of the paper discusses theoretical frameworks using five theoretical frameworks: systems theory, complexity theory, social cognitive theory, cognitive dissonance theory and knowledge gap theory. In order to clarify and analyse the topic of the thesis, the question and objectives are explored in the context of the concept of information needs in health literacy. In the practical part of the research, the author implements a qualitative strategy research with a descriptive design, which includes 11 semi-structured interviews with breast cancer patients diagnosed between 2014 and 2024. The results are obtained by analysing the qualitative data using thematic analysis, and conclude with a concise overview of how the practical part of the thesis relates to the theoretical framework of the thesis. The most important finding and proposal of the thesis is that one of the determinants of patients' information needs is environment and time. Both, what patients' information needs are and how they are met, are related to the healthcare institution, the healthcare providers and the specific stage of the treatment where the patient is.