Prāta-ķermeņa terapiju praktizējošo fizioterapeitu apzinātība un tās pielietojums praksē

Abstract

Darba nosaukums: Prāta-ķermeņa terapiju praktizējošo fizioterapeitu apzinātība un tās pielietojums praksē. Pamatojums: fizioterapeitam ir svarīgi apzināties savu ķermeni, lai spētu šo prasmi nodot tālāk pacientiem un, tā kā tieši prāta-ķermeņa terapiju pielietojuma mērķis ir uzlabot ķermeņa apzinātību, būtu vērtīgi izpētīt, vai pastāv saistība starp prāta-ķermeņa terapiju praktizējošo fizioterapeitu ķermeņa apzinātību un tās pielietojumu darbā ar pacientiem. Pētījuma mērķis: noskaidrot, kāda ir ķermeņa apzinātība fizioterapeitiem, kuri pielieto prāta-ķermeņa terapijas metodes, un izpētīt, kāda ir tās saistība ar ķermeņa apzinātības un prāta-ķermeņa terapiju pielietojumu praksē. Metodes: tika veikts kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums, kurā piedalījās fizioterapeiti, kuri praktizē prāta-ķermeņa terapijas. Pētījumā kopumā piedalījās 37 pētījuma dalībnieki (33 sievietes, 4 vīrieši) vecumā no 25 līdz 47 gadiem ar praktizēšanas ilgumu fizioterapijā no 1 līdz 22 gadiem. Pētījuma dalībnieki aizpildīja elektronisku aptauju, kas iekļāva demogrāfiskos un vispārējo praksi raksturojošos jautājumus, jautājumus par prāta-ķermeņa terapiju un ķermeņa apzinātības pielietojumu praksē, kā arī Daudzdimensiju ķermeņa apzinātības aptauju (MAIA-2). Datu ieguve tika īstenota 6 nedēļas. Rezultāti: Pētījuma dalībnieku MAIA-2 kopējie rezultāti vidēji bija 134,86 (SD16,10), apakšskalās vidēji 2,87 – 4,32 punkti. Netika atrasta statistiski nozīmīga saistība starp pētījuma dalībnieku MAIA-2 punktiem un prāta-ķermeņa terapiju un ķermeņa apzinātības pielietojumu praksē, kā arī savu sajūtu apzināšanos un pielietošanu savā praksē. Secinājumi: No prāta-ķermeņa terapijām pētījuma dalībnieki visbiežāk izmantoja BBAT, pilates un jogu, tās visbiežāk pielietojot pacientiem/klientiem ar muskuloskeletālām un hroniskām saslimšanām kombinācijā ar citām fizioterapijas tehnoloģijām. Lielākā daļa pētījuma dalībnieku dažreiz vai gandrīz vienmēr apzinās un izmanto savas ķermeņa sajūtas fizioterapijas procesā, turklāt vairums pētījuma dalībnieku pacienta/klienta ķermeņa apzinātību novērtēja, izmantojot novērošanas metodi. Pētījuma dalībnieku ķermeņa sajūtu apzināšanās, ņemot vērā MAIA-2 apakšskalu vidējos rezultātus, kopumā liecina par to, ka pētījuma dalībniekiem bija augstāka spēja pamanīt ērtas, neērtas un neitrālas ķermeņa sajūtas, apzināties saikni starp ķermeņa sajūtām un emocionālajiem stāvokļiem, uzturēt un kontrolēt uzmanību, regulēt diskomfortu un stresu, aktīvi ieklausīties savā ķermenī, uztvert savu ķermeni kā drošu un uzticamu, kā arī nenovērst uzmanību no sāpēm un diskomforta, tomēr salīdzinoši zemāka spēja neraizēties un nesatraukties, ja tiek izjustas sāpes vai diskomforts paša ķermenī.

Title: Body awareness and its application in practice for physiotherapists practising mind-body therapy Purpose: it is important for physiotherapist to be aware of his or her body in order to pass this skill to the patient, and since the aim of the mind-body therapies is to improve body awareness, it would be valuable to explore whether there is a relationship between the body awareness of physiotherapists practising mind-body therapy and its application in work with patients. Aim of the study: to find out body awareness of physiotherapists who practices mind-body therapies and to explore its relation to application of body awareness and mind-body therapies in their practice. Methods: this was a quantitative cross-sectional study, and study participants were physiotherapists who practised mind-body therapies. The study included a total of 37 study participants (33 women, 4 men) in the age of 25 to 47 years. The study participants completed an electronic survey consisting of demographic and practice-defining issues, questions about application of mind-body therapies and body awareness in their practice, and survey of Multidimensional assessment of Interoceptive awareness, version 2, MAIA-2 (adapted in Latvian by Krizka-Popova, D., Majore-Dūšele, I., 2020). Data was collected for 6 weeks. Results: The mean MAIA-2 total score for the participants was 134.86 (SD ± 16.10), with an average of 2.87-4.32 points in the subscales. No statistically significant association was found between the MAIA-2 scores of the study participants and the use of mind-body therapy and body awareness in their practice, as well as the application of their feelings in their practice. Conclusion: Among the mind-body therapies, BBAT, pilates and yoga were the most commonly used by the participants and were mostly used in combination with other physiotherapy technologies for patients/clients with musculoskeletal and chronic conditions. The majority of the study participants were sometimes or almost always aware of and used their body sensations in the physiotherapy process, and most of the study participants assessed patient/client body awareness through observation. The mean scores of the MAIA-2 subscales indicated that the study participants had a higher ability to notice comfortable, uncomfortable and neutral body sensations, to be aware of the relationship between body sensations and emotional states, to regulate their attention, to manage discomfort and stress, and to listen to their bodies. They had also higher ability to perceive their bodies as safe and trustworthy, and to not distract from pain and discomfort. However, they exhibited a relatively lower ability to not worry or become anxious when experiencing pain or discomfort in their own bodies.