Pacientu ar hroniskām muguras lejasdaļas sāpēm izglītošana fizioterapijas praksē:fizioterapeitu un pacientu pieredze

Abstract

Muguras lejasdaļas sāpju biežākie cēloņi ir modificējami faktori, ko cilvēki var mainīt, lai neradītu riskus dzīves laikā izjust šāda veida sāpes, tomēr liela daļa populācijas nav izglītoti šajā jomā. Primāri izglītošana būtu jāsaņem no fizioterapeita, taču klīniskajā praksē pacients var gaidīt pat gadu līdz nonāk pie šāda speciālista. Šī darba pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ir fizioterapeitu pieredze pacientu izglītošanā terapijas laikā un kāda ir pacientu ar hroniskās muguras lejas daļas sāpēm pieredze, saņemot izglītošanas intervenci kā daļu no fizioterapeitiskās ārstēšanas. Pētījums tika veikts kā kvalitatīva dizaina pētījums. Pētījumā pielietotās metodes: Pētījumā piedalījās astoņi pacienti, kuri saņēma stacionāru rehabilitāciju NRC’’Vaivari’’ hronisku muguras sāpju dēļ un pieci sertificēti fizioterapeiti, kuri ikdienā strādā ar muguras sāpju pacientiem. Dalībnieki tika intervēti pēc daļēji strukturētas intervijas modeļa. Intervijas transkribētas teksta formā, katram dalībniekam piešķirot atpazīšanas kodu. Interviju transkripti tika analizēti izmantojot induktīvās kontentanalīzes metodi (Vears and Gillam, 2022). Pētījuma rezultātos tik iegūtas sešas kopīgās tēmas pacientu izlasē: pacientu izglītošana nodarbību laikā, izglītošanas laikā saņemtā informācija, informācijas uztvere, pacientu iesaiste rehabilitācijā, zināšanas par turpmāko rehabilitāciju un izglītošana kā rehabilitācijas sastāvdaļa. Savukārt, septiņas tēmas fizioterapeitu izlases grupā: pacientu izglītošanas veidi, informācijas apjoms, fizioterapeitu sniegtā informācija pacientam, pacienta izglītojošanas veikšana nodarbību laikā, izglītošanas laiks, izglītojošo pasākumu nozīme rehabilitācijas laikā un tālākizglītība. Secinājumi: Fizioterapeiti veic personu ar hroniskām muguras lejasdaļas sāpēm izglītošanu pielietojot, sarunu un vingrojumu demonstrēšanu, kā arī izdales materiālu izdali, tomēr arvien aktuālāka metode ir kļuvusi pacientu filmēšana terapijas nolūkos, tādējādi saglabājot informatīvi izglītojošu informāciju pacientam ērtā veidā. Fizioterapeiti neveic diagnozes skaidrošanu, tomēr pacientiem šāda informācija ir svarīga, lai izprastu sāpju rašanos. Fizioterapeiti un pacienti ar hroniskām muguras lejas daļas sāpēm definē, ka draudzīgas savstarpējās attiecības, pozitīvas emocijas, mērķu skaidrošana, pielāgošanās pacienta ikdienai, fizioterapeita empātija un spēja motivēt, un vadīt ārstēšanu ir veicinošie faktori izglītošanas veikšanai terapijas laikā un sniegtās informācijas uztverei, taču kā kavējošie faktori ir: pacientu ekspektācijas, pacientu neieklausīšanās terapeitā, fizioterapeita nevēlēšanās uzzināt pacienta ikdienas paradumus un izdales materiālu kvalitāte. Pacienti ar hroniskām muguras lejas daļas sāpēm uzskata, ka izglītošana ir svarīga rehabilitācijas sastāvdaļa.

The most common causes of lower back pain are modifiable factors that people can change to avoid the risk of experiencing this type of pain in their lifetime, but a large proportion of the population is not educated in this area. Primary education should come from a physiotherapist, but in clinical practice a patient may wait up to a year before seeing one. The aim of this study was to investigate the experience of physiotherapists in educating patients during therapy and the experience of patients with chronic low back pain receiving an educational intervention as part of physiotherapy treatment. The study was conducted as a qualitative study design. Methods: Eight patients receiving inpatient rehabilitation for chronic low back pain at NRC Vaivari and five certified physiotherapists who work with low back pain patients on a daily basis participated in the study. Participants were interviewed using a semi-structured interview model. The interviews were transcribed as text, with each participant assigned a recognition code. Interview transcripts were analysed using inductive contingency analysis (Vears and Gillam, 2022). The results of the study revealed six common themes in the patient sample: patient education during sessions, information received during education, perception of information, patient involvement in rehabilitation, knowledge about future rehabilitation and education as part of rehabilitation. The seven themes for the sample of physiotherapists were: types of patient education, amount of information, information provided by physiotherapists to patients, patient education during sessions, timing of education, role of education during rehabilitation and continuing education. Conclusions: Physiotherapists educate people with chronic low back pain through talking, demonstrating exercises and handouts, but filming patients for therapy purposes has become an increasingly popular method to keep educational information in a patient-friendly way. Physiotherapists don’t explain the diagnosis, but this information is important for patients to understand the pain. Physiotherapists and patients with chronic low back pain define friendly relationships, positive emotions, clarification of goals, adaptation to the patient's daily routine, empathy of the physiotherapist and the ability to motivate and guide the treatment as facilitating factors for the provision of education during treatment and the perception of the information provided, but as inhibiting factors are: patients' expectations and not listening to the therapist, the physiotherapist not wanting to know the patient's daily habits and the quality of the handouts. Patients with chronic low back pain consider education an important part of rehabilitation.