Title: Ēšanas un iepirkšanās paradumu ietekme uz pesticīdu atliekvielu konstatēšanu Latvijas lauku reģionu iedzīvotājiem.
Other Titles: The influence of eating and shopping habits on  pesticide residue findings of Latvian rural area  inhabitants.
Authors: Lāsma Akūlova
Ērika Dubava
Veselības un sporta zinātņu fakultāte
Faculty of Health and Sports Sciences
Keywords: Pesticīdu ekspozīcija;bioloģiskās pārtikas patēriņš;pašaudzētās pārtikas patēriņš;iepirkšanās paradumi;Pesticide exposure;organic food consumption;food self-provisioning;shopping habits
Issue Date: 2024
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Abstract: Darba nosaukums: Ēšanas un iepirkšanās paradumu ietekme uz pesticīdu atliekvielu konstatēšanu Latvijas lauku reģionu iedzīvotājiem. Mērķis: Izpētīt ēšanas un iepirkšanās paradumu ietekmi uz pesticīdu atliekvielu konstatēšanu Latvijas lauku reģionu iedzīvotājiem. Aktualitāte: Lauksaimniecībā plaši tiek izmantoti pesticīdi. Vispārējai populācijai pesticīdu atliekvielas nonāk organismā galvenokārt ar uzturu. Pesticīdu atliekvielu nonākšana organismā ir saistīta ar hronisku ietekmi uz veselību. Sabiedrībā pastāv dažādi ēšanas un iepirkšanās paradumi, tādēļ ir būtiski noskaidrot, vai šie paradumi ietekmē pesticīdu atliekvielu konstatēšanu. Hipotēze: Iedzīvotājiem, kas uzturā vairāk nekā 2 reizes nedēļā lieto bioloģisko pārtiku, pesticīdu atliekvielas urīna paraugos tiek konstatētas retāk nekā tiem, kas bioloģisko pārtiku patērē retāk. Pētījuma dizains: Retrospektīvs kohortas pētījums. Pētījuma metodes: Bakalaura darba izstrādē izmantoti dati no HORIZON2020 programmas projekta Cilvēku biomonitoringa iniciatīva Eiropā (HBM4EU) veiktā apakšpētījuma HBM4EU - SPECIMEn study par pesticīdu maisījumu klātbūtni organismā un potenciālo ietekmi uz veselību. Darbā tika izmantotas gan pētījuma dalībnieku atbildes uz anketas jautājumiem par ēšanas un iepirkšanās paradumiem, gan arī informācija par pesticīdu atliekvielu konstatēšanu respondentu urīna paraugos. Pētījuma izlasē tika iekļauts 101 pieaugušais. Datu analīzei tika izmantots biežuma sadalījums, šķērstabulas, Hī kvadrāta tests un Fišera tests. Iegūtajos datos kā statistiski nozīmīgas atšķirības tika noteiktas tās, kurām p vērtība bija mazāka par 0,05 (p<0,05). Izmantojot Epitools, tika aprēķināti ticamības intervāli. Datu atspoguļojums tabulās un grafikos tika veikts programmā Microsoft Excel. Secinājumi: Netika atrastas statistiski nozīmīgas atšķirības tam, vai respondentam ir dārzs, kurā audzēt augļus, dārzeņus un garšaugus, pašaudzētas pārtikas patēriņam katrā sezonā, augļu un dārzeņu iegādes vietai, tam vai pēdējo 6 mēnešu laikā ir patērēta bioloģiski audzēta pārtika vai bioloģiskās pārtikas patēriņa biežumam ar pesticīdu atliekvielu konstatēšanu urīnā. Saturs: Bakalaura darbs sastāv no 4 nodaļām un 17 apakšnodaļām. Bakalaura darba apjoms ir 50 lappuses, ieskaitot 10 attēlus, 2 tabulas un 6 pielikumus. Darbā izmantoti 48 literatūras avoti. Valoda: Latviešu valoda.
Title: The influence of eating and shopping habits on pesticide residue findings of Latvian rural area inhabitants. Aim: To study the influence of eating and shopping habits on pesticide residue findings of Latvian rural area inhabitants. Background: Pesticides are widely used in agriculture. For the general population, pesticide residues enter the body mainly through the diet. Exposure to pesticide residues is associated with chronic health effects. There are different eating and shopping habits in society, so it is important to find out whether these habits affect the detection of pesticide residues. Hypothesis: Inhabitants who consume organic food more than 2 times a week have less pesticide residue in their urine samples than those who consume organic food less often. Study design: Retrospective cohort study. Study methods: Data from the HBM4EU - SPECIMEn study on the presence of pesticide mixtures in the body and their potential impact on health from the HORIZON2020 program, were used in the bachelor thesis. The work used both the research participants’ answers to questionnaire questions about eating and shopping habits, as well as information about the detection of pesticide residues in the respondents’ urine samples. The study sample includes 101 adults. Frequency distribution, cross-tabulation, Chi-square test and Fisher’s test were used for data analysis. In the obtained data, those with p value of less than 0,05 (p<0,05) were defined as statistically significant differences. Confidence intervals were calculated using Epitools. The presentation of data in tables and graphs was done in Microsoft Excel. Conclusions: No statistically significant differences were found for whether the respondent had a garden to grow fruit, vegetables and herbs, consumption of home-grown food in each season, place of purchase of fruit and vegetables, consumption of organic food in the last 6 months or frequency of consumption of organic food with detection of pesticide residues in urine. Content: The bachelor thesis consists of 4 chapters and 17 subdivisions. The volume of the bachelor thesis is 50 pages, including 10 figures, 2 tables and 6 appendixes. 48 literature sources were used in the work. Language: Latvian.
Description: Sabiedrības veselība
Public Health
Veselības aprūpe
Health Care
Appears in Collections:Bakalaura darbi



Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.