Darbinieku labizjūtas aptaujas adaptācija latviešu valodā

Abstract

Pētījuma mērķis bija veikt Darbinieku labizjūtas aptaujas (Employee Well-being Scale, Pradhan, R.K. and Hati, L. 2019) adaptāciju latviešu valodā. Tika izvirzīti pieci pētījuma jautājumi, lai noskaidrotu “Darbinieku labizjūtas aptaujas” pantu psihometriskos rādītājus, iekšējās saskaņotības rādītāju atbilstību psihometriskajām normām, starpskalu korelāciju, kā arī faktoru struktūru un aptaujas radītāju noturību laikā. Pētījumā piedalījās 258 latviešu valodā runājoši pieaugušie vecumā no 18 līdz 75 gadiem (M=35,89), 73,6% no dalībniekiem bija sievietes. Datu ieguvei tika izmantota “Darbinieku labizjūtas aptauja” (The Measurement of Employee Well-being, autori: Pradhan, R.K. un Hati, L.), kas pētījuma ietvaros tika adaptēta, izmantojot atpakaļ tulkošanas stratēģiju. Kā arī pētījuma dalībnieki aizpildīja sociāldemogrāfisko aptauju, lai noteiktu dalībnieku vecumu, dzimumu, nodarbošanās veidu un ilgumu. Dati tika ievākti, izmantojot elektroniskās tiešsaistes aptauju vietni Google Veidlapa (Google Forms). Kā arī no 49 dalībniekiem tika ievākti retesta dati. Pētījuma rezultātu analīzē tika atklāts, ka gandrīz visi pantu psihometriskie rādītāji ietilpst normu robežās. Kā arī aptaujas iekšējo skalu saskaņotība ir laba (α=0,79). Bet aptaujas starpskalu korelācija nav viennozīmīga. Pēc izpētošās faktoru analīzes uzrādījās astoņi faktori, kas neatbilst oriģinālās aptaujas četru faktoru struktūrai. Aptaujas noturības laikā analīze uzrādīja tikai pieņemamus rezultātus. Pētījuma rezultāti liecina, ka adaptētā aptauja var kalpot par pamatu adaptācijas turpināšanai, un rezultāti iezīmē ceļu turpmākiem pētījumiem, uzsverot gan kvalitatīvo, gan kvantitatīvo aspektu, veicinot pētījums par darbinieku labizjūtu Latvijā.

The aim of the study was to adapt the Employee Well-being Scale (Pradhan, R.K. and Hati, L. 2019) into Latvian. Five research questions were posed to investigate whether the psychometric and internal consistency scores of the items of the Employee Well-being Survey are consistent with psychometric norms, what the inter-scale correlations are, what the factor structure is, and whether the survey items are stable over time. The study was carried out among 258 Latvian-speaking adults aged 18-75 (M=35.89), 73.6% of the participants were women. Data was collected from a sample of adults using the Google Forms. The Measurement of Employee Well-being (by Pradhan, R.K. and Hati, L.) was adapted for the study using a back-translation strategy. Participants also completed a socio-demographic questionnaire to determine the age, gender, occupation and duration of employment of participants. Data were collected using Google Forms, an electronic online survey site. Retest data were also collected from 49 participants. The analysis of the results showed that almost all the psychometric parameters of the articles were within the normal range. The internal consistency of the scales is also good (α=0.79). But the inter-scale correlation of the questionnaire is not significant. After exploratory factor analysis, eight factors emerged which do not match the four-factor structure of the original questionnaire. And the questionnaire's persistence over time analysis showed only acceptable results. The results show that the adapted survey can serve as a basis for further adaptation, and the results point the way for future research, emphasising both qualitative and quantitative aspects, contributing to the study of employee well-being in Latvia.