Fizioterapijas metožu pielietošana akūtā periodā pacientiem pēc muguras jostas daļas operācijas: sistemātisks literatūras apskats

Abstract

Darba nosaukums: Fizioterapijas metožu pielietošana akūtā periodā pacientiem pēc muguras jostas daļas operācijas: sistemātisks literatūras pārskats Pamatojums: Viens no 13 cilvēkiem cieš no muguras jostas daļas sāpēm. 2020. gadā visā pasaulē 619 miljoni cilvēku cieta no muguras jostas daļas sāpēm, un tiek sagaidīts, ka 2050. gadā no jostas daļas sāpēm cietīs jau 843 miljoni cilvēku. Primāri jostas daļas sāpes sāk ārstēt konservatīvi, taču, ja uzlabojumi dažu mēnešu laikā nav novērojami, tiek veikta jostas daļas operācija. Veselības aprūpes speciālistiem, kuri strādā ar pacientiem pēc muguras jostas daļas operācijas akūtā periodā, nav izstrādātas vadlīnijas, tāpēc tie balstās uz savu un kolēģu pieredzes, taču to pielietotās intervences nav zinātniskajos pierādījumos balstītas. Darba mērķis: Apkopot un izanalizēt pieejamo literatūru par fizioterapijas metožu pielietošanu agrīnā pēcoperācijas periodā stacionārā pēc muguras jostas daļas operācijas. Metodes: Zinātniskās publikācijas tika meklētas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) tiešsaistes datubāzēs: EBSCOhost, Physiotherapy Evidence Database (PEDro), PubMed, ScienceDirect pēc iepriekš definētiem atslēgas vārdiem. Darbā tika iekļauti randomizēti kontrolēti pētījumi, tika veikta atlasīto pētījumu analīze un izdarīti secinājumi. Rezultāti: Rezultātu analīzē tika iekļauti pieci randomizēti pētījumi, kuros kopā piedalījās 279 dalībnieki (137 sievietes, 142 vīrieši) neskaitot pētījuma gaitā izslēgtos dalībniekus. Pētījumos, kuros kā intervence tika pielietoti vingrojumi, tika noskaidrots, ka vingrojumu uzsākšana pirmajā pēcoperācijas dienā ir droša un spēj mazināt sāpes. Bahceli et al. pētījumā tika noskaidrots, ka progresīvā muskuļu relaksācija spēj mazināt sāpes un trauksmi, kā arī uzlabot miega kvalitāti jau otrajā pēcoperācijas dienā. Savukārt Qvarfordh et al. veiktā pilotpētījuma rezultāti liecina, ka pacientu vertikalizēšana pēcanestēzijas aprūpes nodaļā un to došanās uz kopējo nodaļu kājām ir droša un, iespējams, varētu mazināt nepieciešamību pēc skābekļa un opioīdu lietošanas daudzuma. Secinājumi: Šobrīd trūkst pārliecinošu pierādījumu par efektīvāko pēcoperācijas rehabilitācijas saturu pacientiem pēc jostas daļas operācijas, taču agrīna pacientu vertikalizācija, rumpja un dziļo vēdera muskuļu spēka un stabilitātes vingrojumi, kā arī apakšējo ekstremitāšu spēka vingrojumi un progresīvās muskuļu relaksācijas vingrojumi ir efektīvi, lai mazinātu sāpes, uzlabotu pacientu funkcionēšanu un dzīves kvalitāti.

Title: Physiotherapy techniques in the acute period in patients after lumbar spine surgery: a systematic review of the literature Background: One in 13 people suffer from low back pain. In 2020, 619 million people globally suffered from low back pain and it is estimated that in 2050, 843 million people will suffer from low back pain. Conservative treatment is the primary choice for low back pain, but if positive outcome is not seen within few months, then lumbar surgery should be considered. Even nowadays there are no guidelines for healthcare professionals who work with patients after lumbar surgery in acute phase therefore they rely on their own and their colleagues experience, thus the interventions are based on anecdotal not scientific evidence. Objective: To summarise and analyse the available literature on the use of physiotherapy techniques in the early postoperative period in hospital after lumbar spine surgery. Methods: Scientific publications were searched in the online databases of Riga Stradins University (RSU): EBSCOhost, Physiotherapy Evidence Database (PEDro), PubMed, ScienceDirect using predefined keywords. Randomised controlled trials were included. The selected studies were analysed and conclusions were drawn. Results: Five randomised trials with a total of 279 participants (137 women, 142 men) were included in the analysis of the results, not counting participants who were excluded during the study. The studies that used exercise as an intervention found that starting exercise on the first postoperative day was safe and able to reduce pain. In a study by Bahceli et al. it was found that progressive muscle relaxation was able to reduce pain and anxiety and already improve sleep quality on the second postoperative day. In contrast, pilot study by Qwarfordh et al. showed that verticalizing patients in the post-anesthesia care unit and walking them to the general ward is safe and could potentially reduce the need for oxygen and lower consumption of opioids. Conclusion: There is currently a lack of conclusive evidence on the most effective post-operative rehabilitation content for patients after lumbar surgery, but early patient verticalisation, trunk and deep abdominal muscle strength and stability exercises, lower limb strength exercises and progressive muscle relaxation exercises are effective in reducing pain, improving patients' functioning and quality of life.