Personu ar krusteniskās saites plīsumu apmierinātība ar ceļa locītavas funkcijām 1-5 gadus pēc ārstēšanas

Abstract

Darba nosaukums: personu ar priekšējās krusteniskās saites plīsumu apmierinātība ar ceļa locītavas funkcijām 1-5 gadus pēc ārstēšanas. Pamatojums: priekšējās krusteniskās saites plīsums būtiski var ietekmēt fiziskos un psiholoģiskos aspektus ikdienas dzīvē, tai skaitā apmierinātību ar ceļa locītavas funkcijām, ceļa locītavas funkciju pašvērtējumu, radīt bailes no kustībām, kā arī samazināt ikdienas fizisko aktivitāšu daudzumu. Šo rādītāju dokumentēšana rehabilitācijas kursa beigās var būtiski ietekmēt fizioterapeita skatījumu uz pielietotajām intervencēm un to uzlabošanu. Pētījuma mērķis: izpētīt apmierinātības ar ceļa locītavas funkcijām saistību ar kineziofobiju, funkcionēšanas pašvērtējumu, spējām atgriezties iepriekšējā fizisko aktivitāšu līmenī 1-5 gadus pēc PKS plīsuma ķirurģiskas vai konservatīvas ārstēšanas. Metodes: kvantitatīvs aprakstošs šķērsgriezuma pētījums, kurā kopumā piedalījās 52 dalībnieki, kuriem veikta ķirurģiska (n=42), vai konservatīva (n=10) ārstēšana. Dati tika iegūti no 2024. gada 1. martam līdz 2024. gada 28. martam, aizpildot elektronisku aptaujas anketu, kas ietvēra sociāldemogrāfiskus jautājumus, jautājumus par rehabilitāciju, “Anketu par ceļa locītavas funkcijām: Ikdienas aktivitāšu skala”, “Tampas skalu kineziofobijas novērtēšanai”, jautājumus par apmierinātību ar ceļa locītavas funkcijām un atgriešanos pirms traumas aktivitāšu līmenī. Rezultāti: apmierinātībai ar ceļa locītavas funkcijām tika noteikta vidēji cieša, negatīva un statistiski nozīmīga sakarība ar KOS-ADL skalas rezultātiem (r=-0,631, p<0,001), kā arī ar atgriešanos pirms traumas aktivitāšu līmenī (r=-0,592, p<0,001), un vidēji cieša, pozitīva un statistiski nozīmīga sakarība ar TSK-17 skalas rezultātiem (r=0,306, p=0,027). Secinājumi: kopumā pētījuma dalībniekiem augstāka apmierinātība ar ceļa locītavas funkcijām bija saistīta ar augstāku subjektīvo ceļa locītavas funkciju novērtējumu, zemāku kineziofobijas līmeni, kā arī šie dalībnieki biežāk ziņoja par spēju atgriezties pirms traumas aktivitāšu līmenī. Dalībniekiem, kuriem bija veikta ķirurģiska priekšējās krusteniskās saites plīsuma ārstēšana, augstāka apmierinātība ar ceļa locītavas funkcijām bija saistīta ar augstāku subjektīvo ceļu locītavas funkciju novērtējumu, toties dalībniekiem, kuriem bija konservatīva ārstēšana, augstāka apmierinātība ar ceļa locītavas funkcijām bija saistīta ar zemāku kineziofobijas līmeni.

Title: Satisfaction with knee joint function 1-5 years after treatment in persons with anterior cruciate ligament tear. Background: An anterior cruciate ligament tear can have a significant impact on physical and psychological aspects of daily life, including satisfaction with knee function, self-assessment of knee function, fear of movement and a reduction in daily physical activity. Documenting these indicators at the end of a rehabilitation course can have a significant impact on the physiotherapist's view of the interventions used and how to improve them. Aim of the study: To investigate the correlation of satisfaction with knee joint function with kinesiophobia, self-reported knee function, and ability to return to previous levels of physical activity 1-5 years after surgical or conservative treatment of an ACL tear. Research methods: A quantitative descriptive cross-sectional study with a total of 52 participants who underwent surgical (n=42) or conservative (n=10) treatment. Data were collected from 1 March 2024 to 28 March 2024 via electronic questionnaire that included socio-demographic questions, questions about rehabilitation, the "Knee Outcome Survey: Activities of Daily Living Scale", the "Tampa Scale of Kinesiophobia", questions about satisfaction with knee function and return to pre-injury activity levels. Results: Overall, satisfaction with knee joint function showed a moderately strong negative statistically significant correlation (r=-0,631, p<0,001) with KOS-ADL scale scores and return to pre-injury activity levels (r=-0,592, p<0,001), and a moderately strong positive statistically significant correlation (r=0,306, p=0,027) with TSK-17 scale scores. Conclusions: Overall, higher satisfaction with knee function was associated with higher subjective knee function scores, lower levels of kinesiophobia, and greater ability to return to pre-injury activity levels. In participants who underwent surgical treatment of anterior cruciate ligament tear, higher satisfaction with knee function was associated with higher subjective knee function scores, whereas in participants who underwent conservative treatment, higher satisfaction with knee function was associated with lower levels of kinesiophobia.