Fiziskās aktivitātes veicināšana: fizioterapeitu pieredze un viedokļi

Abstract

Pētījuma nosaukums: Fizisko aktivitāšu veicināšana: fizioterapeitu pieredze un viedokļi Aktualitāte: Tikai 10,9% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ikdienā veic pietiekošu daudzumu fiziskās aktivitātes. Globāli 30 gadu laikā īsti nav izdevies samazināt pakļautību veselību ietekmējošo paradumu ietekmei, tai skaitā neizdodas mainīt paradumus, kas saistīti ar fizisko aktivitāti. 2023. gadā publicētā pētījuma dati liecina, ka 81,9% (n=110) no aptaujātajiem Latvijā praktizējošiem fizioterapeitiem uzsāk sarunas ar pacientiem par nepietiekamu fizisko aktivitāti parasti vai vienmēr. Neraugoties uz fizioterapeitu aktivitāti fizisko aktivitāšu veicināšanā, liela daļa pacientu/klientu tomēr nespēj fiziskās aktivitātes veiksmīgi integrēt ikdienā. Mērķis: Izpētīt, kāda ir fizioterapeitu pieredze fizisko aktivitāšu veicināšanā un kāds ir fizioterapeitu viedoklis par fizisko aktivitāšu veicināšanu. Pētījuma metodes: Kvalitatīvs pētījums – fenomenoloģija. Izlases veidošana notika pēc ērtības principa. Datu iegūšanai tika izmantota daļēji strukturēta intervija par tēmu fizioterapeitu pieredze un viedoklis fizisko aktivitāšu veicināšanā. Kopumā pētījumā piedalījās septiņi dalībnieki, kuru interviju audioierakstu transkripti tika apstrādāti un analizēti, izmantojot induktīvo kontentanalīzi pēc Mayring (2014). Rezultāti: Indukcijas veidā tika iegūtas deviņas kategorijas – 1) fiziskās aktivitātes veicināšanas kavējošie faktori: ar pacientu/klientu saistītie un 2) ar fizioterapeitu saistītie, 3) fiziskās aktivitātes veicināšanas sekmējošie faktori: ar fizioterapeitu saistītie un 4) ar pacientu/klientu saistītie, 5) pacientu vajadzības, kuras tiek ņemtas vērā fizisko aktivitāšu veicināšanas procesā, 6) fizisko aktivitāšu veicināšanas veidi, 7) fizisko aktivitāšu veicināšana kā daļa no fizioterapijas, 8) fizioterapeita kompetence veicināt fiziskās aktivitātes - veidojošie faktori un 9) kompetenta fizioterapeita pašraksturojums, kas atspoguļo fizioterapeitu pieredzi un viedokli fizisko aktivitāšu veicināšanā. Secinājumi: Pētījuma dalībnieki savā praksē fizisko aktivitāšu veicināšanā sastopas ar izaicinājumu piemērot personalizētus ieteikumus, kā arī ir ierobežoti motivēšanas veicināšanā, savukārt to sekmē, balstoties uz PVO vadlīnijām un pielietojot dažādas attieksmes un uzvedības maiņas tehnikas. Dalībnieki bija pārliecināti par fizisko aktivitāšu pozitīvo ietekmi uz veselību, un pauda viedokli, ka fizioterapijas process ievada fiziskajās aktivitātēs, tomēr kā savu atbildību vairāk izjūt izglītošanu, bet mazāk – fizisko aktivitāšu integrēšanas veicināšanu, pielietojot aktīvas metodes, kas liecina par to, ka dalībnieki ne līdz galam izprot savas kā fizioterapeita kompetences saistībā ar fizisko aktivitāšu veicināšanas procesu. Pētījuma atslēgas vārdi: fiziskā aktivitāte, veicināšana, fizioterapeitu pieredze, fizioterapeitu viedoklis, intervija, veselība

The title: Promoting physical activity: experiences and views of physiotherapists. Background: Only 10.9% of surveyed residents of Latvia engage in a sufficient amount of physical activity daily. Globally, in the past 30 years, efforts to reduce the impact of health-influencing habits, including those related to physical activity, have not been very successful. Data from a study published in 2023 indicate that 81.9% (n=110) of surveyed physiotherapists practicing in Latvia usually or always initiate conversations with patients about insufficient physical activity. Despite physiotherapists' efforts to promote physical activity, many patients/clients still struggle to successfully integrate physical activities into their daily lives. Objective: To explore physiotherapists' experience in promoting physical activity and their opinions on the promotion of physical activity. Methods: This was a qualitative study employing phenomenology. The sample was selected based on convenience. Data were obtained using semi-structured interviews on the topic of physiotherapists' experience and opinion on promoting physical activity. A total of seven participants took part in the study. The audio recordings of their interviews were transcribed and analyzed using inductive content analysis according to Mayring (2014). Results: Inductively, nine categories were derived: 1) barriers to promoting physical activity related to patients/clients, 2) barriers related to physiotherapists, 3) factors facilitating the promotion of physical activity related to physiotherapists, 4) factors related to patients/clients, 5) patient needs considered in the promotion of physical activity, 6) methods of promoting physical activity, 7) promotion of physical activity as part of physiotherapy, 8) factors forming physiotherapist competence in promoting physical activity, 9) self-description of a competent physiotherapist, reflecting the experience and opinion of physiotherapists in promoting physical activity. Conclusions: Participants in the study face challenges in providing personalized recommendations for promoting physical activity and are limited in fostering motivation. Success is facilitated by adhering to WHO guidelines and applying various attitude and behavior change techniques. Participants were confident in the positive impact of physical activity on health and expressed that the physiotherapy process introduces physical activity. However, they felt more responsible for education rather than actively promoting the integration of physical activity, suggesting a lack of full understanding of their role in the physical activity promotion process. Research keywords: physical activity, promotion, physiotherapists' experience, physiotherapists' opinion, interview, health