Krūts vēža pacientu pieredze par noguruma pārvarēšanu 1-12 mēnešus pēc ķīmijterapijas

Abstract

Darba nosaukums: Krūts vēža pacientu pieredze par noguruma pārvarēšanu 1-12 mēnešus pēc ķīmijterapijas. Aktualitāte: Krūts vēzis ir biežāk diagnosticētais vēzis Latvijā un pasaulē, ar kura ārstēšanu saistītie blakusefekti būtiski ietekmē pacienšu ar krūts vēzi dzīves kvalitāti. Viens no sastopamākajiem blakusefektiem ir nogurums. Tā mazināšanai literatūrā tiek ieteiktas vairākas metodes, tomēr nav pētījumu par to, kā šīs rekomendācijas tiek pielietotas ikdienā. Pētījuma mērķis: Noskaidrot pacienšu ar krūts vēzi pieredzi par noguruma pārvarēšanu 1-12 mēnešus pēc ķīmijterapijas. Pētījuma metodes: Kvalitatīvs fenomenoloģisks pētījuma dizains ar datu deduktīvu analīzi, pētījuma dalībnieces – sešas pacientes ar krūts vēzi 1-12 mēnešus pēc ķīmijterapijas, instruments – daļēji strukturētas intervijas. Rezultāti: Interviju laikā pētījuma dalībnieces dalījās ar savu subjektīvo noguruma pieredzi, atklājot noguruma mainīgo intensitāti, kas radījis krasas pārmaiņas ikdienas aktivitāšu veikšanā. Noguruma mazināšanai pētījuma dalībnieces galvenokārt veica fiziskās aktivitātes. Kā mazāk izmantotas noguruma pārvarēšanas metodes tika minētas ieklausīšanās savā ķermenī un atpūta, relaksācija, psihologa konsultācijas un ģimenes atbalsts, ēšanas paradumu maiņa, medikamentu vai vitamīnu lietošana un akupunktūra. Informāciju par noguruma mazināšanas veidiem pētījuma dalībnieces guva no citiem pacientiem ar onkoloģiju, ārstniecības personām vai pieejamajiem bukletiem, plakātiem, tomēr puse no dalībniecēm norādīja, ka šī informācija patstāvīgi ir grūti atrodama. Dalībnieces bija ieinteresētas turpināt fizisko aktivitāšu veikšanu noguruma mazināšanai kopā ar kādu profesionāli, kā arī izteica vēlmi par fizisko aktivitāšu iekļaušanu pacientu ar onkoloģiju ārstēšanas programmā. Secinājumi: Pacientes ar krūts vēzi 1-12 mēnešus pēc ķīmijterapijas noguruma pārvarēšanai veic fiziskās aktivitātes, apmeklē psihologu, ievēro atpūtas dienas, ir mainījušas ēšanas paradumus, izmanto farmakoloģiskas intervences un akupunktūru. No šīm metodēm, kā biežāk izmantoto un efektīvāko atzīmē fizisko aktivitāšu veikšanu. Pacientēm šajā posmā ir svarīgs līdzcilvēku un ārstniecības personu iedrošinājums un atbalsts fizisko aktivitāšu veikšanai un pareizai izpildei, tomēr pēc ārstēšanas pabeigšanas ārstniecības personu atbalsts būtiski samazinājies. Papildus pacientes norāda, ka informāciju par iespējamo nogurumu un tā mazināšanas iespējām nepieciešams plašāk aktualizēt, kā arī vēlētos, lai fiziskās aktivitātes tiktu iekļautas kā daļa no valsts apmaksātās ārstēšanas programmas. Atslēgas vārdi: krūts vēzis, ķīmijterapija, noguruma mazināšana, pacientu pieredze.

Title: The experience of coping with fatigue in breast cancer patients 1-12 months post-chemotherapy Background: Breast cancer is the most frequently diagnosed cancer in Latvia and worldwide. The side effects associated with its treatment significantly affect the quality of life of breast cancer patients. One of the most common side effects is fatigue, with a prevalence of up to 90.3% in patients after chemotherapy. While several methods are recommended in the literature to reduce it, there are no studies on how these recommendations are applied in everyday life. Objective: To explore the experience of breast cancer patients in overcoming fatigue 1-12 months after chemotherapy. Methods: Qualitative phenomenological research design with deductive data analysis, research participants – six patients with breast cancer 1-12 months post-chemotherapy, tool – semi-structured interviews. Results: During interviews, participants shared their experiences of fatigue, revealing its varying intensity and impact on daily activities. To alleviate fatigue, the research participants primarily engaged in physical activities, though they also mentioned mindfulness, rest, relaxation, psychologist consultations, family support, dietary changes, medication or vitamin use, and acupuncture. The research participants obtained information about ways to reduce fatigue from other cancer patients, healthcare professionals, or available leaflets, posters. However, half of the participants indicated that this information was difficult to find independently. Participants were interested in continuing physical activities to alleviate fatigue with a professional and expressed a desire to include physical activities in the cancer treatment programs. Conclusions: Patients with breast cancer 1-12 months after chemotherapy engage in physical activities, visit psychologists, observe rest days, have changed their eating habits, use pharmacological interventions, and acupuncture for fatigue management. Among these methods, physical activity is noted as the most used and effective. Patients value encouragement and support from peers and healthcare professionals for engaging in physical activities, but post-treatment, this support diminishes significantly. Additionally, patients indicate a need for more awareness about possible fatigue and its management options, and they wish for physical activities to be included as part of state-funded treatment programs. Keywords: breast cancer, chemotherapy, fatigue management, patient experience.