Manuālas terapijas efektivitāte uz sāpju mazināšanu cilvēkiem ar karpālā kanāla sindromu. Sistēmātiskais literatūras pārskats

Abstract

Darba nosaukums. Manuālas terapijas efektivitāte uz sāpju mazināšanu cilvēkiem ar karpālā kanāla sindromu. Sistēmātiskais literatūras pārskats Pamatojums. Karpālā kanāla sindroms (KKS) ir izplatīta perifēra nerva mononeiropātija, kam raksturīga vidējā nerva saspiešana un sastopama aptuveni 90% neiropātijas gadījumu visā pasaulē. Neskatoties uz labi dokumentētajām klīniskajām izpausmēm, joprojām tiek pētītas dažādas ārstēšanas pieejas, tostarp manuālās terapijas metodes, piemēram, neirodinamiskās metodes (NT), cīpslu slīdēšanas vingrinājumi (TGE) un mīksto audu mobilizācija, ka arī ķirurģiskās iejaukšanās. Tomēr ņemot vērā pierādījumu pretrunīgumu par terapijas efektu un to ilgumu, šķiet saprātīgi turpināt pētīt šo jautājumu par terapijas efektivitāti sarežģītā stāvoklī kā KKS. Pētījuma mērķis. Sistemātiski pārskatīt un analizēt pieejamos datus, lai noskaidrotu manuālās terapijas efektivitāti KKS sāpju un simptomu mazināšanos. Metodes. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi tika veikts sistemātiskais literatūras pārskats. Informācija tika mēklēta pieejamās zinātniskās datubāzēs, piemēram, PubMed, Physiotherapy Evidence Database (PED’ro), ScienceDirect, Scopus, EBSCOhost ar attiecīgiem atlases kritērijiem. Rezultāti. Pārskatā tika iekļauti astoņi randomizēti kontrolēti pētījumi, kur seši pētījumi bija sasistīti ar vieglo vai vidēji smago KKS stadiju, viens pētījums ar hronisko KKS stāvokli, vienā pētījumā piedalījās cilvēki ar cukura diabēta slimību, kuriem tika diagnosticēts KKS. No tiem, divos pētījumos tika pētītas manuālas terapijas efektivitāte tikai sieviešu populācijā. Vairākos pētījumos tika novēroti būtiski uzlabojumi, manuālās terapijas grupās, nerva un kaulu mobilizācijas grupās. Lai gan daži pētījumi parādīja lielākus uzlabojumus ar īpašām iejaukšanās metodēm, piemēram, manuālo terapiju vai neiromobilizāciju, citi pētījumu rezultāti atklāja salīdzināmu efektivitāti starp dažādām ārstēšanas metodēm kā terapeitiskā ultraskaņa, TENS akupunktūra un tradicionāla fizioterapija. Kopumā rezultāti liecina, ka manuālās terapijas metožu kombinācija kopā ar citām ārstēšanas metodēm var piedāvāt visaptverošu pieeju KKS simptomu pārvaldībai. Secinājumi. Analizētie pētījumi liecina, ka dažādas iejaukšanās, tostarp TGE, CMBT, NT un citas kaulu un nervu mobilizācijas tehnikas kombinācijā ar akupunktūru, ultraskaņu, TENS un parasto fizioterapiju var efektīvi mazināt sāpes, simptomu smagumu un uzlabot funkcionālo stāvokli cilvēkiem ar KKS.

Title. Effectiveness of manual therapy on pain in people with carpal tunnel syndrome. Systematic review Background. Carpal tunnel syndrome (CTS) is a common peripheral nerve mononeuropathy characterized by compression of the median nerve and occurs for approximately 90% of neuropathy cases worldwide. Despite the well-documented clinical manifestations, various treatment approaches are still being investigated, including manual therapy techniques such as neurodynamic techniques (NT), tendon gliding exercises (TGE) and soft tissue mobilization (STM), as well as surgical interventions. However, given the conflicting evidence regarding the effect of therapy and its duration, it seems reasonable to further investigate this question of the effectiveness of therapy in a complex condition such as CTS. Objective. Systematically review and analyze the available data to find out the effectiveness of manual therapy in reducing the pain and symptoms of CTS. Methods. To accomplish the intended objective, a systematic review of the literature was conducted. Relevant data were sourced from various scientific databases including PubMed, Physiotherapy Evidence Database (PEDro), ScienceDirect, Scopus, and EBSCOhost, adhering to appropriate selection criteria. Results. The review encompassed eight randomized controlled trials, of which six focused on mild to moderate CTS, one study on chronic CTS, and one on individuals with diabetes diagnosed with CTS. Among these trials, two specifically examined the efficacy of manual therapy solely in a female population. Across several studies, significant improvements were observed in manual therapy groups, nerve and bone mobilization groups. Although some studies showed greater improvement with specific interventions such as manual therapy or neuromobilization, other research findings revealed comparable effectiveness between different treatments such as therapeutic ultrasound, TENS acupuncture and traditional physiotherapy. Overall, the findings suggest that integrating manual therapy techniques with other modalities may present a holistic approach to managing CTS symptoms. Conclusions. The analyzed studies show that various interventions including TGE, CMBT, NT and other bone and nerve mobilization techniques in combination with acupuncture, ultrasound, TENS and conventional physiotherapy can effectively reduce pain, symptom severity and improve functional status in people with CTS.