Funkcionālā kustību modeļa novērtēšanas rezultātu un muskuloskeletālo traumu saistība jauniešu florbola spēlētājiem

Abstract

Pētījuma nosaukums: Funkcionālā kustību modeļa novērtēšanas rezultātu un muskuloskeletālo traumu saistība jauniešu florbola spēlētājiem. Aktualitāte: Cilvēka ķermenis gan ikdienā, gan sportā kustas kā dinamiska vienība, kas pieprasa fiziskā funkcionālā stāvokļa novērtēšanu, izmantojot testus, kas iekļauj gan locītavu mobilitātes pārbaudi, gan muskuļu spēka un stabilitātes ap locītavām pārbaudi. Treniņu procesā netiek pievērsta pietiekama uzmanība fiziskā funkcionālā stāvokļa nostiprināšanai un uzlabošanai, kas palielina traumu risku. Mērķis: Izpētīt saistības starp 14 – 18 gadīgu jauniešu florbolistu fizisko funkcionālo stāvokli un antropometriskajiem rādītājiem, florbola treniņu paradumiem, ar florbolu saistītu traumu biežumu un lokalizāciju. Metodes: Kvantitatīvā neeksperimentālā šķērsgriezuma tipa pētījumā piedalījās 45 dalībnieki 14 – 18 gadus veci florbolisti, kuram pētījuma norises laikā bija vismaz 1 gada pieredze, spēlējot florbolu un kurš licencēts Latvijas Florbola savienībā. Dalībnieki aizpildīja pašnovērtējuma anketu, pēc kā sekoja dalībnieku fiziskā funkcionālā stāvokļa novērtēšana, pielietojos funkcionālo kustību modeļu novērtējumu (FMS). Rezultāti: Dalībniekus aprakstošie (demogrāfiskie, antropometriskie, ar florbola spēli saistītie) dati liecināja, ka dalībniekiem, ņemot vērā to, vai bija vai nebija gūtas traumas, nebija statistiski nozīmīgu atšķirību nevienā no aspektiem. Noskaidrojot saistības starp dalībnieku FMS kopējiem rezultātiem un rezultātiem kustību modeļos ar traumu biežumu, lokalizāciju, netika atrastas statistiski nozīmīgas saistības. Aprēķinot saistību starp antropometriskajiem rādītājiem un traumu biežumu, FMS kopējiem rezultātiem un rezultātiem kustību modeļos, netika atrastas statistiski nozīmīgas saistības. Secinājumi: Lai gan novērtējumu saistības starp pētījuma dalībniekiem, kas guvuši traumas un pētījuma dalībniekiem, kas nebija guvuši traumas, nesasniedza statistiskā būtiskuma līmeni nevienā no aspektiem, veiktās korelāciju analīzes liecina par to, ka a) dalībnieki, kuri velta lielāku laiku fiziskām aktivitātēm arī ārpus florbola treniņiem, bet kuri florbola treniņos nevelta pietiekamu laiku, lai veiktu iesildīšanos un atsildīšanos, bija biežāk guvuši traumas; b) biežāk traumas bija guvuši dalībnieki ar zemākiem FMS rezultātiem; c) zemāki FMS rezultāti, kas liecina par augstāku traumu risku, bija dalībniekiem ar augstākiem antropometriskajiem rādītājiem.

Research title: The r elationship between Functional Movement Screen scores and musculoskeletal injuries in youth floorball players. Topicality: The human body, both in everyday life and in sports, moves as a dynamic unit, requiring an assessment of physical functional condition through tests, that include both a joint mobility test and tests of muscle strength and stability around joints. In the training process coaches do not pay enough attention to strengthening and improving physical functional condition, which increases the risk of injury. Goal: To investigate the associations between physical functional condition and anthropometric parameters, floorball training habits, incidence and localization of floorball-related injuries in youth floorball players aged 14 – 18 years. Research methodology: The quantitative non-experimental cross-sectional study involved 45 participants aged 14 to 18 years old who had at least 1 year experience playing floorball during at the time of the study and were licensed at the Latvian Floorball Union. Participants completed a self-assessment questionnaire followed by an assessment of participants’ functional status. Results: The descriptive data, which included demographic, anthropometric, and floorball-related information, demonstrated that there were no statistically significant differences in any of the aspects of injury or non-injury. When associations between participants' total FMS scores and scores in the movement models with injury frequency and localisation were investigated, no statistically significant associations were found. No statistically significant associations were found when calculating the association between anthropometric parameters, injury frequency, and localisation with FMS total scores and scores in the movement models. Conclusion: While the correlation between study participants who experienced injuries and those who did not, did not achieve statistical significance in any aspect, the conducted correlation analyses reveal the following: a) participants who dedicate more time to exercising outside of floorball practice, yet neglect proper warm-ups and drills during floorball training, demonstrated a higher likelihood of injury, b) participants with lower Functional Movement Screen (FMS) scores exhibited a greater susceptibility to injuries, c) Participants with higher anthropometric parameters displayed lower FMS scores, indicating an increased risk of injury associated with these physical characteristics.