Latvijas ultramaratonistu raksturojums

Abstract

Darba nosaukums. Latvijas ultramaratonistu raksturojums. Pamatojums. Ultragaro distanču skriešana kļūst arvien populārāka un sportisti sacenšas vairākās distancēs - notiek Latvijas čempionāts šosejas skriešanā 50 km, 100 km distancē un diennakts skriešanā, kā arī Latvijas čempionāts taku skriešanā. Veicot pētījumu par ultramaratona skrējējiem Latvijā, ir unikāla iespēja izpētīt un izcelt salīdzinoši mazu, bet augošu Latvijas sportistu kopienas segmentu. Vienlaicīgi iezīmējot raksturīgākās ar šo sporta veidu saistīto sportistu sociāldemogrāfiskās iezīmes un biežākās traumas. Pētījuma mērķis. Noskaidrot Latvijas ultragaro distanču skrējēju sociāldemogrāfisko raksturojumu, treniņu procesu raksturojumu un to iespējamo saistību ar traumu incidenci un veidu. Pētījuma metodes. Kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma dalībnieku izlase – personas, kuras atbilda iekļaušanas kritērijiem. Pētījumā tika izmantota aptaujas anketas “Muskuloskeletālās sistēmas traumas elites ultraskriešanas populācijā” (“Running injuries of a locomotor system in elite ultrarunning population”) elektroniska versija. Pētījuma rezultāti. Izlasi veidoja 65 dalībnieki (42 vīrieši, 23 sievietes). Netika noteiktas statistiski nozīmīgas atšķirības starp sociāldemogrāfiskajiem rādītajiem, treniņu metodiku dalībniekiem, kuri guvuši un kuri nebija guvuši traumu (p<0,005). Sezonas laikā (gada griezumā) noskrieto kilometru skaitam un sacensību rezultātam (laikā) bija vidēji cieša, negatīva un statistiski nozīmīga korelācija (Pīrsona korelācijas koeficients r=-0.585, p<0.001), kā arī nedēļā skriešanā pavadītais stundu skaits uzrādīja vidēji ciešu, negatīvu lineāru korelāciju (Spīrmena korelācijas koeficients r=-0,480, p<0.001). Secinājumi. Pētījuma dalībnieki lielākoties skriešanu savienoja ar pilna laika darbu, vidēji veltot skriešanas treniņiem 7,2 stundas nedēļā. No visiem pētījuma dalībniekiem traumas bija guvuši 43% (n=28), 85% no traumām bija apakšējo ekstremitāšu traumas, kuras 79% gadījumos bija iegūtas pārslodzes rezultātā. Starp pētījuma dalībniekiem, kuri bija guvuši un kuri nebija guvuši traumas, nebija statistiski nozīmīgu atšķirību sociodemogrāfiskajiem rādītājiem, treniņu paradumus raksturojošiem datiem, sacensību rezultātiem. Tiem pētījuma dalībniekiem, kuri sezonas laikā bija noskrējuši lielāku kilometru apjomu, kā arī bija lielāks nedēļā skriešanai veltītais laiks, bija labāki sacensību rezultāti Latvijas čempionātā 100 km skrējienā, tomēr citos aspektos netika iegūti statistiski nozīmīgi dati. Atslēgas vārdi. ultra izturība, ultra izturības skriešana, skriešanas traumas, ultramaratons, ultra izturības problēmas, 100 km skriešana, skriešana muskuloskeletālās traumas, taku skriešana, izturība.

Title: Characteristics of Latvian ultramarathon runers. Background: Ultra-long distance running is becoming increasingly popular and athletes compete in several distances - there are Latvian championships in road running 50 km, 100 km distances and 24-hour running, as well as the Latvian championship in trail running. By conducting research on ultra-marathon runners in Latvia, there is a unique opportunity to explore and highlight a relatively small but growing segment of the Latvian sports community. At the same time, highlighting the most typical socio-demographic characteristics of athletes related to this sport and the most frequent injuries. Objective: To find out the socio-demographic characteristics of Latvian ultra-long distance runners, the characteristics of training processes and their possible relationship with the incidence and type of injuries. Methods: A quantitative cross-sectional study. The sample of research participants – persons who met the inclusion criteria. The electronic version of the questionnaire "Running injuries of a locomotor system in elite ultrarunning population" was used in the study. Results: The sample consisted of 65 participants (42 men, 23 women). No statistically significant differences were found between the socio-demographic indicators, the training methods of the injured and non-injured participants (p<0.005). During the season (annual average), the number of kilometers run and the competition result (time) had a moderately close, negative and statistically significant correlation (Pearson's correlation coefficient r=-0.585, p<0.001), as well as the number of hours spent running per week showed a moderately close, negative linear correlation (Spearman correlation coefficient r=-0.480, p<0.001). Conclusions: Most of the study participants combined running with a full-time job, devoting an average of 7.2 hours per week to running training. Of all study participants 43% (n=28) had injuries, 85% of the injuries were injuries of the lower limbs, which in 79% of cases were obtained as a result of overuse. There were no statistically significant differences in sociodemographic indicators, data describing training habits, competition results between the study participants who had and those who had not suffered injuries. For those study participants who had run a greater amount of kilometers during the season, and also had more time devoted to running per week, had better competition results in the Latvian championship in the 100 km run, however, no statistically significant data were obtained in other aspects. Keywords: „ultra endurance”, „ultra endurance running”, „running injuries”, „ultramarathon”, “ultra endurance problems”, “100km running”, “musculosceletal injuries running”, “trail running”, “endurance”.