Efektīvas metodes glenohumerālās locītavas funkciju uzlabošanai volejbolistiem ar glenohumerālās locītavas iekšējās rotācijas deficītu: sistemātisks literatūras pārskats

Abstract

Darba nosaukums. Efektīvas metodes glenohumerālās locītavas funkciju uzlabošanai volejbolistiem ar glenohumerālās locītavas iekšējās rotācijas deficītu: sistemātisks literatūras pārskats. Pamatojums. Līdzšinējā pētniecībā trūkst pārliecinoši pierādījumi par efektīvām metodēm glenohumerālās locītavas funkciju uzlabošanai volejbolistiem ar glenohumerālās locītavas iekšējās rotācijas deficīts (GLIRD). Sistemātisks literatūras pārskats par metožu efektivitāti glenohumerālās locītavas funkciju uzlabošanai volejbolistiem ar GLIRD varētu sniegt plašāku ieskatu glenohumerālās locītavas funkciju uzlabošanā. Darba mērķis. Noskaidrot efektīvākās metodes sāpju mazināšanā un aktīvā kustību apjoma, muskuļu spēka, pleca dinamiskās stabilitātes uzlabošanā volejbolistiem ar GLIRD plecu traumu prevencijas nolūkos. Pētījuma metodes. Zinātniskās literatūras analīze. Rezultāti. Sistemātiskajā literatūras pārskatā tika analizēti četri pētījumi par dažādām intervencēm glenogumerālās locītavas funkciju uzlabošanai volejbolistiem ar GLIRD. Divos pētījumos ar diviem dažādiem stiepšanās vingrojumiem pētījuma dalībniekiem ievērojami uzlabojās glenohumerālās locītavas iekšējās rotācijas (IR) kustību apjomu. Divos pētījumos, kuros papildus stiepšanās vingrojumiem tika pielietoti muskuļu spēku uzlabojoši vingrojumi, papildus IR kustību apjomam dalībniekiem ievērojami uzlabojās arī muskuļu spēks un propriocepcija jeb locītavas stāvokļa izjūta. Secinājumi. Efektīvas metodes glenohumerālās locītavas IR kustību apjoma uzlabošanā ir divu veidu stiepšanās vingrojumi, savukārt muskuļu stiepšanas un spēka treniņa programma papildus uzlabo arī muskuļu spēka, locītavas stāvokļa izjūtas un lāpstiņas kinemātikas funkcionālos rādītājus. Sistemātiskajā literatūras pārskatā iekļautajos pētījumos nav noskaidrota intervenču efektivitāte attiecībā uz pleca dinamiskās stabilitātes uzlabošanu, kā arī ļoti maz tiek pētīti simptomātiski volejbolisti ar GLIRD un metožu efektivitāte uz sāpju mainīgajiem rādītājiem.

Title. Effective methods optimizing glenohumeral joint function in volleyball players with glenohumeral joint internal rotation deficit: a systematic review. Background. Current research lacks conclusive evidence on effective methods to improve glenohumeral joint function in volleyball players with glenohumeral internal rotation deficit (GIRD). A systematic review of the effectiveness of methods to improve glenohumeral joint function in volleyball players with GIRD could provide further insight into the design of future training to improve glenohumeral joint function in volleyball players with GIRD. Objective. To identify the effective methods for pain relief and improvement of active range of motion, muscle strength, dynamic shoulder stability in volleyball players with GIRD for the prevention of shoulder injuries. Research methodology. Analysis of scientific literature. Results. The systematic review analyzed four studies on different interventions to improve glenohumeral joint function in volleyball players with GIRD. In two studies, two different stretching exercises significantly improved the glenohumeral joint internal rotation (IR) range of motion. In two studies that used muscle-strength-enhancing exercises in addition to stretching exercises, participants also had significantly improved muscle strength and proprioception, or joint position sense, in addition to IR range of motion. Conclusions. Effective methods for improving the IR range of motion of the glenohumeral joint are two types of stretching exercises, while a muscle stretching, and strength training program will additionally improve muscle strength, joint position sense, and scapular kinematics. Recent scientific research has not established the effectiveness of interventions to improve dynamic stability of the shoulder joint, and very little research has been done on symptomatic volleyball players with GIRD and the effectiveness of methods on pain variables.