Fizioterapijas metožu pielietojums gaitas ātruma uzlabošanai pacientiem ar multiplo sklerozi: sistemātisks literatūras pārskats

Abstract

Bakalaura darba nosaukums: Fizioterapijas metožu pielietojums gaitas ātruma uzlabošanai pacientiem ar multiplo sklerozi - sistemātisks literatūras pārskats. Aktualitāte: Multiplā skleroze izraisa dažādus traucējumus - gaitas traucējumi ir viens no galvenajiem invaliditātes cēloņiem. Aptuveni 15 gadus pēc diagnozes apmēram pusei pacientu būs nepieciešams atbalsts staigāšanai un 10% izmantos ratiņkrēslu. Gaitas ātrums ir plaši izmantots kā funkcionālo izmaiņu indikators, arī kritienu riska un paredzamā dzīves ilguma prognozētājs. Lai gan ir pierādījumi, ka fizioterapijas metodes var uzlabot gaitas ātrumu, nav pierādījumu, kas pārliecinoši atbalstītu konkrētu intervenci, tādēļ nepieciešams noskaidrot kādas fizioterapijas metodes var uzlabot gaitas ātrumu multiplās sklerozes pacientiem. Mērķis: Apkopot un analizēt pieejamās zinātniskās publikācijas, lai noskaidrotu kādas fizioterapijas metodes uzlabo gaitas ātrumu multiplās sklerozes pacientiem. Metodes: Pētījumā izmantotas datu bāzes: PubMed, ScienceDirect, Cochrane Library, Whiley Online Library. Tika izveidoti iekļaušanas un izslēgšanas kritēriji un atlasīti pētījumi pēc PRISMA metodes, izmantojot atslēgas vārdus: “Multiple sclerosis AND (“walking speed” OR “gait speed”) AND (“rehabilitation” OR “physiotherapy”). Pētījumu kvalitāte tika novērtēta pēc PEDro skalas. Rezultāti: Tika iekļauti 4 randomizēti kontrolēti pētījumi, no kuriem 2 vērtēti kā labas, 1 kā vidējas kvalitātes pētījums. Vislielākais gaitas ātruma uzlabojums par 15.6% bija ātra ātruma koncentriskas pretestības treniņam, tam sekoja robota asistēts gaitas treniņš ar 14.9%, nākamais bija visaptverošs rumpja stabilitātes un līdzsvara treniņš ar 12% un, vismazākais uzlabojums bija gaitas treniņam uz skrejceliņa ar virtuālo realitāti 7.7%. Rezultātu noturīgums ilgtermiņā tika novērtēts 2 no 4 pētījumiem. Secinājumi: Analizētajos pētījumos, no kuriem 3 ir labas kvalitātes un 1 vidējas kvalitātes, visas fizioterapijas metodes uzlabo gaitas ātrumu pacientiem ar multiplo sklerozi – robota asistēts gaitas treniņš, standarta terapija, vispārējs rumpja stabilitātes un līdzsvara treniņš, treniņš uz skrejceliņa ar un bez virtuālās realitātes un ātra ātruma koncentriskas pretestības treniņš. Gaitas ātrums vislabāk uzlabojās, veicot ātra ātruma koncentriskas pretestības treniņu, bet vismazākais uzlabojums bija treniņam uz skrejceliņa ar virtuālo realitāti. Lai gan gaitas treniņi, kas veikti uz skrejceliņa uzlabo gaitas ātrumu, tomēr labāki rezultāti ir sasniedzami, ja tiek veikti treniņi, kas balstīti uz apakšējo ekstremitāšu spēka uzlabošanu vai rumpja stabilitātes un līdzsvara uzlabošanu. Ir nepieciešams veikt papildus pētījumus, lai noteiktu, vai un kāda veida treniņš sniedz vislabākos gaitas ātruma uzlabojumus ilgtermiņā pacientiem ar dažādām MS smaguma pakāpēm.

Title: Physiotherapy methods for improving gait speed in patients with multiple sclerosis – a systematic review. Topicality: Multiple sclerosis causes various disorders - gait disorders are one of the leading causes of disability. Approximately 15 years after the diagnosis of the disease, half of the patients will require assistance to walk and 10% will use wheelchair. Gait speed has been widely used as an indicator of functional changes, as well as predictor of fall risk and life expectancy. Although there is evidence that physiotherapy methods can improve gait speed, there is lack of evidence which strongly support a specific intervention, so it is necessary to find out which physiotherapy methods can improve gait speed in patients with multiple sclerosis. Objective: To collect and analyze the available scientific publications in order to find out which physiotherapy methods improve walking speed in patients with multiple sclerosis. Methods: In the study were used databases: PubMed, ScienceDirect, Cochrane Library, Whiley Online Library. Inclusion and exclusion criteria were developed, and studies were selected by PRISMA method using keywords: “Multiple sclerosis AND (“walking speed” OR “gait speed”) AND (“rehabilitation” OR “physiotherapy”). The quality of the study was assessed using PEDro scale. Results: 4 randomized controlled studies were included, of which 3 were rated as good and 1 as fair quality. The greatest improvement in gait speed was 15.6% for fast velocity concentric resistance training, followed by robot-assisted gait training at 14.9%, next was comprehensive trunk stability and balance training at 12% and the smallest improvement was treadmill training with virtual reality at 7.7%. Long term results was assessed in 2 of 4 studies. Conclusions: In the analyzed studies, of which 3 are of good quality and 1 is of fair quality, all the physiotherapy methods improve gait speed in patients with multiple sclerosis – robot assisted gait training, conventional therapy, comprehensive trunk stability and balance training, treadmill training with and without virtual reality and fast velocity concentric resistance training. Greatest improvement in gait speed was with fast velocity concentric resistance training, but the smallest improvement was with treadmill training with virtual reality. Although gait training performed on a treadmill improves gait speed, better results are achieved when training is based on improving the strength of the lower limbs or improving the stability and balance of core. More research is needed to determine whether and what type of training provides the best long-term improvements in gait speed in patients with multiple sclerosis with different disability status.