Potīšu locītavu stabilitāte latviešu skatuviskās tautas dejas kolektīvu 18 – 35 gadus veciem dejotājiem Rīgā

Abstract

Pētījuma nosaukums. Potīšu locītavu stabilitāte latviešu skatuviskās tautas dejas kolektīvu 18 – 35 gadus veciem dejotājiem Rīgā: kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums. Aktualitāte. Potītes locītavas stabilitāte ir svarīga un neatņemama mobilizācijas sastāvdaļa, lai dejotājs spētu izpildīt raksturīgās statiskās un dinamiskās dejas pozas un kustības, kā arī tā nepieciešama potītes traumu risku mazināšanā. Latvijā nav veikts pētījums, kas apskatītu potīšu locītavu stabilitāti latviešu skatuviskās tautas dejas dejotājiem, taču šis dejas žanrs ir viens no pieprasītākajiem Latvijā, kā arī šajā dejas žanrā bieži notiek traumas ap potītes locītavu. Pētījuma mērķis. Izpētīt, potīšu locītavas stabilitāti latviešu skatuviskās tautas dejas kolektīvu 18 – 35 gadus vecu dejotāju vidū. Metodes. Pētījuma dizains ir kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums. Pētījumā piedalījās dalībnieki no četriem dažādiem Rīgas latviešu skatuviskās tautas dejas kolektīviem. Dalībniekiem bija jāaizpilda anketa “Potītes locītavu funkcionālās nestabilitātes noteikšana” un jāveic Zvaigznes tests. Rezultāti. Pētījumā tika apkopotas 77 dalībnieku anketas un analizēti Zvaigznes testa rezultāti no 81 dalībnieka. Anketas dati kopējie rezultāti liecina, ka vairāk kā pusei dalībnieku maz ticams, ka gūs traumu gan labajai kājai (81,8%), gan kreisajai kājai (80,5%). Zvaigznes testa vissliktākie rādītāji ir virzieniem “Medial”, kur kreisās kājas rezultāti normā ir tikai 10,4% dalībnieku un labai kājai 15,6% dalībnieku, taču vislabākais virziens ir “Lateral”, kur 63,6% labai kājai un 70,1% kreisai kājai dalībnieku rezultāti ir normas robežās. Zvaigznes testam un anketai savā starpā nebija statistiski nozīmīgu saistību, taču aprakstošajā statistikā redzams, ka pat tiem dalībniekiem, kuriem rezultāti tikai Zvaigznes testā ir zem normas ir maz ticams, ka gūs traumu, kas ir lielai daļai dalībnieku. Secinājumi. Lielākajai daļai pētījuma dalībnieku potīšu locītavu stabilitāte ir viduvēja, kā arī nav hroniska potīšu nestabilitāte un ir maz ticams, ka dalībnieki gūs traumu potīšu locītavai gan labai, gan kreisai kājai. Nepieciešams izglītot dejotājus, deju kolektīvu vadītājus un repetitorus par potīšu locītavas stabilitātes nozīmi un nepieciešamību iekļaut vingrojumus potīšu locītavu stabilitātes uzturēšanai un uzlabošanai deju kolektīvu mēģinājumu un skatuves procesā.

Title. Ankle joint stability for Latvian stage folk dancers aged 18 – 35 based in Riga. Background. The stability of the ankle joint is an important and integral part of mobilisation for the dancer to be able to perform the characteristic static and dynamic dance postures and movements, thereby it is necessary to mitigate the risk of ankle injury. So far, a study has not been performed in Latvia to see the stability of ankle joints for Latvian stage folk dancers, but this dance genre is one of the most popular in Latvia, as well as injuries around the ankle joint often occur in this dance genre. Objective. Explore ankle joint stability among Latvian stage folk dance groups aged 18 – 35. Methods. The design of the study is quantitative cross-sectional study. Participants from four different groups of Riga Latvian stage folk dance groups participated in the study. Participants were required to fill out a questionnaire titled The Identification of Functional Ankle Instability and conduct a Star Excursion Balance test (SEBT). Results. The study processed questionnaires from 77 participants and Star Excursion Balance test results from 81 participants. The overall results of the questionnaire show that more than half of the participants are unlikely to injure both their right leg (81,8%) and left leg (80,5%). The worst performers of the SEBT are for directions “Medial” where left foot scores in the norm are just 10,4% of participants and right foot 15,6% of participants, but the best direction is “Lateral”, with 63,6% for right foot and 70,1% percent for left foot where participants scores are in normal limits. The SEBT and questionnaire had no statistically significant associations with each other, but the descriptive statistics how that even for those participants whose results in a SEBT test are below the norm, it is unlikely to get the injury. Conclusions. For most study participants, ankle joint stability is mediocre, as well as there are no chronic ankle instability and participants are unlikely to have an injury to the ankle joint for both legs. It is necessary to educate dancers, leaders of the dance group and repetitors about the importance of the ankle joint stability and the need to include exercises to maintain and improve ankle joint stability in the dance collective rehearsal and stage process.