Virtuālās realitātes pielietojums augšējo ekstremitāšu funkciju atjaunošanai personām pēc insulta: sistemātisks literatūras pārskats

Abstract

Insults ir otrs vadošais mirstības iemesls un trešais galvenais iemesls funkcionāliem traucējumiem visā pasaulē. Tas ir nozīmīgs globāls veselības jautājums, kas nopietni ietekmē to cilvēku dzīvi, kurus tas skar. Viena no biežākajām insulta sekām ir hemiplēģija jeb vienas ķermeņa puses vājums. Hemiplēģija var izraisīt nozīmīgus motoro funkciju traucējumus. Personām, kuras ir pārcietušas insultu, 85% gadījumu tiek traucēts augšējo ekstremitāšu funkcionālais stāvoklis. Augšējo ekstremitāšu funkciju traucējumi būtiski ietekmē dzīves kvalitāti - brīvā laika un darba aktivitātes. Vadlīnijās norādīts, ka rehabilitācija var uzlabot augšējo ekstremitāšu kustību kontroli un funkcionalitāti pēc insulta. Ir plaši atzīts, ka intensīva un atkārtota treniņu veikšana pēc insulta ir būtiska, lai maksimāli uzlabotu atveseļošanos un veicinātu neiroplasticitāti centrālajā nervu sistēmā.Pētījuma mērķis. Apkopot un izanalizēt datus, kuri iegūti no zinātniskajiem pētījumiem un noskaidrot, kāda ir virtuālās realitātes pielietošanas efektivitāte augšējo ekstremitāšu funkciju atjaunošanā personām pēc insulta.Pētījuma metodes. Pētījumi tika meklēti datubāzēs PubMed, Cochrane Library, EBSCOhost, izmantojot atslēgvārdus: Virtual reality, stroke, upper extremity ,rehabilitation, physiotherapy. Darbā tika ietverti randomizēti kontrolēti pētījumi, kur tika izmantota virtuālās realitātes terapija. Atlasītie pētījumi tika salīdzināti, un tika veikta analīze par publicēto datu attiecībā uz virtuālās realitātes terapijas metodes izmantojumu un iegūtajiem rezultātiem.Pētījuma rezultāti. Pētījumā tika analizēti trīs zinātniski raksti, kurā piedalījās kopumā 236 dalībnieki. Tika konstatēts, ka virtuālās realitātes tehnoloģijas izmantošana kombinācijā ar tradicionālo rehabilitāciju būtiski uzlabo augšējo ekstremitāšu funkcijas pacientiem pēc insulta. Izmantojot PEDro skalas novērtējumu, tika atzīts, ka pētījumiem ir augsta kvalitāte. Visos atlasītajos pētījumos respondenti parādīja statistiski nozīmīgus uzlabojumus pēc intervences ar p vērtībām ≤0.05, liecinot par nozīmīgām atšķirībām starp eksperimentālo un kontroles grupu. Tas apliecina, ka kombinētā pieeja, izmantojot virtuālo realitāti un tradicionālo rehabilitāciju, var būt efektīva insulta seku mazināšanā.Secinājumi. Virtuālā realitāte, izmantojot intensīvu treniņu režīmu 15–20 minūtes vienas nodarbības laikā un atkārtojot šo nodarbību 3–5 reizes nedēļā (4–5 nedēļas), parādījusi būtiskus uzlabojumus augšējo ekstremitāšu funkcijās cilvēkiem pēc insulta. Tika novērots, ka šāda terapija kombinācijā ar konvencionālo fizioterapiju ir īpaši efektīva, palīdzot pacientiem atgūt kustību amplitūdu un veikt ikdienas darbības ar lielāku neatkarību. Analīze norāda uz VR tehnoloģiju potenciālu kā nozīmīgu līdzekli insulta rehabilitācijas procesā, piedāvājot dinamiskas un interaktīvas vingrošanas iespējas, kas ieinteresē pacientus un veicina viņu motivāciju un iesaistīšanos terapijā.

Stroke is the second leading cause of death and the third leading cause of functional impairment worldwide. It is a major global health issue that seriously affects the lives of those affected. One of the most common consequences of a stroke is hemiplegia, or weakness on one side of the body. Hemiplegia can cause significant impairment of motor function. In persons who have suffered a stroke, the functional state of the upper limbs is impaired in 85% of cases. The upper limbs play a vital role in human life, therefore, disorders of their functions affect a person's daily life, free time and work activity. The guidelines state that rehabilitation can improve upper extremity movement control and functionality after stroke. It is widely recognized that intense and repeated exercise after stroke is essential to maximize recovery and promote neuroplasticity in the central nervous system.Objective: To collect and analyze the data obtained from scientific research and find out what is the effectiveness of the application of virtual reality in restoring the functions of the upper limbs in persons after a stroke.Methods: The studies were searched in databases PubMed, Cochrane Library, EBSCOhost, using keywords: Virtual reality, stroke, upper extremity, rehabilitation, physiotherapy. The work included randomized controlled trials using virtual reality therapy. The selected studies were compared and an analysis of the published data regarding the use of the virtual reality therapy method and the results obtained was performed.Results: The study analyzed three scientific articles with a total of 236 participants. It was found that the use of virtual reality technology, in combination with traditional rehabilitation, significantly improves upper limb functions in patients after a stroke. Using the PEDro scale assessment, the quality of the studies was considered to be high. In all selected studies, respondents showed statistically significant improvements after the intervention, with p values ≤0.05 indicating significant differences between the experimental and control groups. This confirms that a combined approach using virtual reality and traditional rehabilitation can be effective in reducing the effects of stroke.Conclusions: Virtual reality using an intense training regimen of 15-20 minutes during one session and repeating this session 3-5 times a week for 4-5 weeks has shown significant improvements in upper extremity motor function in people after stroke. It was observed that the combination of such therapy with conventional physiotherapy is particularly effective in helping patients regain range of motion and perform daily activities with greater independence. The analysis points to the potential of VR technology as an important tool in the stroke rehabilitation process, offering dynamic and interactive exercise opportunities that are attractive to patients and promote their motivation and engagement in therapy.