Mākslīgā intelekta lietošana komunikācijas satura radīšanā komunikācijas aģentūrās

Abstract

Bakalaura darba nosaukums ir “Mākslīgā intelekta lietošana komunikācijas satura radīšanā komunikācijas aģentūrās”. Darba mērķis ir noskaidrot, kā Latvijas komunikācijas aģentūras tiek integrēta mākslīgā intelekta tehnoloģija un kā tā ietekmē komunikācijas satura radīšanas procesus. Mākslīgais intelekts ātri attīstās un kļūst pieejamāks darbā un ikdienas dzīvē, tāpēc ir nepieciešams izpētīt Latvijas komunikācijas aģentūru mākslīgā intelekta izmantošanu, ietekmi, ieguvumus un izaicinājumus darbā ar mākslīgo intelektu, kas tika panākts ar daļēji strukturēto interviju palīdzību un aptaujām tādās Latvijas komunikācijas aģentūrās kā Vīlands Associates Communication Rud Pedersen Group, Miltton Latvia, MM&A Hill+Knowlton strategies, Ogilvy Latvia un Komunikācijas aģentūra Edelman affiliate. Darbā tika secināts, ka mākslīgais intelekts palīdz automatizēt rutīnas uzdevumus, uzlabo satura ideju ģenerēšanu, paātrina darbu kopumā, tomēr pastāv bažas par satura oriģinalitāti un autortiesībām, turklāt visi pētījumā iesaistīte aģentūru darbinieki savā darbā izmanto mākslīgo intelektu, tāpēc komunikācijas aģentūru darbinieki ievēro piesardzību saistībā ar mākslīgā intelekta lietošanu. Mākslīgais intelekts būtiski maina veidu, kā komunikācijas speciālisti līdz šim ir strādājuši. Metodoloģija: aptauja, daļēji strukturētās intervijas. Bakalaura darbs sastāv no ievada, literatūras analīzes, kas strukturēta četrās galvenajās nodaļās un astoņās apakšnodaļās un pētījuma. Bakalaura darba teorija tiek balstīta uz Homēra Gila de Zuniga (Homero Gil de Zuniga), Manuela Gojansa (Manuel Goyanes) un Timilehina Duroja (Timilehin Duroye) mākslīgā intelekta definīciju komunikācijas pētījumu kontekstā. Everta Rodžersa (Ewerett Rogers) 1962.gadā izstrādātās inovāciju difūzijas teorijas atziņām, par to, kā tehnoloģijas tiek pieņemtas un integrētas noteiktā vidē.

Atslēgvārdi: mākslīgais intelekts, inovāciju difūzijas teorija, komunikācijas aģentūra

The title of the bachelor thesis is "Using Artificial Intelligence in Communication Content Creation in Communication Agencies". The aim of the thesis is to find out how artificial intelligence technology is integrated in Latvian communication agencies and how it influences communication content creation processes. Artificial Intelligence is rapidly developing and becoming more accessible at work and in everyday life, therefore it is necessary to explore the use, impact, benefits and challenges of working with AI in Latvian communication agencies, which was achieved through semi-structured interviews and surveys in Latvian communication agencies such as Vīlands Associates Communication Rud Pedersen Group, Miltton Latvia, MM&A Hill+Knowlton strategies, Ogilvy Latvia and Komunikācijas aģentūra Edelman affiliate. The study concluded that AI helps to automate routine tasks, improves content idea generation, speeds up work in general, but there are concerns about content originality and copyright, and all employees of the agencies involved in the study use AI in their work, thus communication agency employees are cautious about using AI. AI is fundamentally changing the way communicators have worked in the past. Methodology: survey, semi-structured interviews. The bachelor thesis consists of an introduction, a literature review structured in four main chapters and eight sub-chapters, and a research study. The theory of the bachelor thesis is based on the definition of artificial intelligence in the context of communication research by Homero Gil de Zuniga, Manuel Goyanes and Timilehin Duroye. Ewerett Rogers' insights into the diffusion of innovations theory, developed in 1962, on how technologies are adopted and integrated in a given environment. Keywords: artificial intelligence, diffusion of innovation theory, communication agencies