Latvijas iedzīvotāju ziņu avoti par karu Ukrainā: kvalitatīvais auditorijas pētījums

Abstract

Šī kvalitatīvā pētījuma mērķis ir izzināt Latvijas iedzīvotāju informācijas iegūšanas prakses par karu Ukrainā. Izmantojot fenomenoloģisku pieeju, pētījumā tika veiktas 10 daļēji strukturētas intervijas, lai iedziļinātos detaļās, kā indivīdi iegūst informāciju par kara norisi. Rezultāti atklāj vairākas būtiskas atziņas par Latvijas iedzīvotāju informācijas iegūšanas veidiem. Pirmkārt, starppersonu un intrapersonālā komunikācija atklājas kā vērā ņemami kanāli, pa kuriem indivīdi saņem informāciju par karu Ukrainā. Turklāt pētījuma dalībnieki bieži paļaujas uz televīziju, sociālās tīklošanās platformām un dažādām ziņu un informācijas vietnēm, lai saņemtu informāciju par karu Ukrainā. Otrkārt, pētījums identificē vairākus faktorus, kas ietekmē Latvijas iedzīvotāju ziņu avotu izvēli. Tie iekļauj ieradumu veidošanos ziņu patēriņā, valodu zināšanas, viegla piekļuve informācijai, īsa un kodolīga informācijas saņemšana, bažas par informācijas ticamību, satura kvalitātes un precizitātes nozīmīgums. Visbeidzot, valoda, ko lieto ģimenē, būtiski ietekmē indivīdu ziņu avotu izvēli. Tādiem faktoriem kā valodas pieredze, pieejamie resursi un ģimenē lietotā valoda ir galvenā loma indivīdu vēlmju veidošanā. Šis pētījums izgaismo Latvijas iedzīvotāju informācijas iegūšanas prakses daudzpusīgumu saistībā ar karu Ukrainā, sniedzot vērtīgas atziņas gan Latvijas sabiedrībai, gan politikas veidotājiem, gan pētniekiem.

This qualitative study aims to explore the information-seeking practices of Latvian residents regarding the war in Ukraine. Employing a phenomenological approach, the research conducted 10 semi-structured interviews to delve into the nuances of how individuals obtain information about war in Ukraine. The findings reveal several key insights into the information-seeking behavior of Latvian residents. Firstly, interpersonal and intrapersonal communication emerge as prominent channels through which individuals gather information about the conflict in Ukraine. Additionally, participants frequently rely on television, social media platforms, and various news and information websites for updates on the situation. Secondly, the study identifies several factors influencing the choice of news sources among Latvian residents. These include the formation of habits in news consumption, preference for accessible language, ease of access to information, preference for concise information formats, concerns about information credibility, content quality, and accuracy. Finally, the predominant language used within the family setting significantly influences individuals' selection of news sources. Factors such as language experience, available resources, and the primary language spoken within the family unit play a fundamental role in shaping individuals' preferences. This study sheds light on the multifaceted nature of information-seeking behavior concerning the war in Ukraine among Latvian residents, offering valuable insights for media practitioners, policymakers, and researchers alike.