Viljama Somerseta Moema romāna “Teātris” un literārā darba ekranizāciju analīze

Abstract

Adaptāciju veidošana pastāv kopš pirmā kino parādīšanas un kļuva pieprasīta ne tikai lasītāju vidū, bet arī kino cienītāju lokā. Adaptācija joprojām paliek par nozīmīgu un inovatīvu veidu, kā pārveidot literāru darbu audiovizuālajā formā, nodrošinot tās pieejamību plašai auditorijai. Bakalaura darba tēma ir “Viljama Somerseta Moema romāna “Teātris” un literārā darba ekranizāciju analīze”. Bakalaura darba mērķis ir analizēt romāna “Teātris” naratīvu un ekranizāciju kino valodas elementus, un stilistiskās un naratīvās izmaiņas. Darba praktiskajā daļā tika analizēts Viljama Somerseta Moema romāns “Teātris” (1937), Jāņa Streiča ekranizācija “Teātris” (1978) un Ištvāna Sabo ekranizācijas “Būt Džūlijai” (2004). Romāns tika analizēts ar Kristofera Voglera naratīva analīzes metodi, kur personāži tiek iedalīti 8 arhetipos un varoņa ceļojums sastāv no 12 posmiem. Ar šīs analīzes palīdzību tika noskaidrotas romāna varoņu lomas un funkcijas un stāstījuma notikumu virkne. Ekranizāciju naratīvs tika salīdzināts ar romāna naratīvu, tādejādi noskaidrojot veiktās izmaiņas. Lai noskaidrotu, kā režisori pārnesa romānu uz ekrāna, tika izmantota semiotiskā analīze, ar kuras palīdzību tika analizēti ekranizāciju kino valodas elementi, piemēram, mizanscēna, kompozīcija, kamera un kadrs, mūzika, skaņa un montāža. Pētījuma rezultātā, tika izvirzīti svarīgākie secinājumi par režisoru veiktajām izmaiņām naratīvā un to, kā režisoru skatījumā šis romāns izskatītos uz ekrāna, interpretējot dažus romāna aspektus savādāk un papildinot stāstu ar jaunām idejām un nozīmēm.

Adaptations have been around since the first film was released and have become in demand not only among readers but also among film lovers. Adaptation remains an important and innovative way of transforming a literary work into an audiovisual form, making it accessible to a wide audience. The theme of my bachelor thesis is 'An analysis of William Somerset Maugham's novel 'The Theatre' and screen adaptations of the literary work'. The aim of the bachelor thesis is to analyse the elements of the cinematic language, and the stylistic and narrative changes in the narratives and screen adaptations of the novel 'The Theatre'. The practical part of the thesis analysed William Somerset Maugham's novel "The Theatre" (1937), Janis Streic's screen adaptation "The Theatre" (1978) and István Sabo's screen adaptation "Being Julie" (2004). The novel was analysed using Christopher Vogler's method of narrative analysis, where the characters are divided into 8 archetypes and the hero's journey consists of 12 stages. This analysis was used to identify the roles and functions of the characters in the novel and the sequence of narrative events. The narrative of the screen adaptations was compared with that of the novel, thus clarifying the changes made. Semiotic analysis was used to examine how the directors brought the novel to the screen, analysing elements of the screen adaptations' cinematic language such as mise-en-scene, composition, camera and frame, music, sound and editing. The research led to key conclusions about the changes the directors made to the narrative and how the directors thought the novel would look on screen, interpreting some aspects of the novel differently and adding new ideas and meanings to the story.