Veselības komunikācija par ēšanas paradumiem: ietekmētāju un valsts komunikācijas analīze

Abstract

Bakalaura darba nosaukums ir “Veselības komunikācija par ēšanas traucējumiem: valsts un nevalstisko organizāciju komunikācijas un mērķauditorijas gaidu analīze”. Darba mērķis ir analizēt valsts un nevalstisko organizāciju komunikāciju par ēšanas traucējumiem, nosakot efektīvāko veselības komunikācijas modeli vai teoriju, un salīdzināt komunikācijas atbilstību auditorijas gaidām. Balstoties uz teorijā apkopoto informāciju par veselības komunikācijas modeļiem un teorijām, darbā tika pētīti četru modeļu/teoriju – veselības pārliecības modelis, sociālā kognitīvā teorija un sociālā mācīšanās teorija, plānotās uzvedības/pamatotās darbības teorija un naratīva pārliecināšanas teorija – sastopamība vēstījumos Latvijas ziņu portālos un sociālo mediju Facebook un Instagram Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra, Pusaudžu resursu centra un biedrības “Būt brīvai” profilos publikācijām, kas tika izplatītas 2023.gadā. Darbā tika pētīta arī apskatīto modeļu un teoriju pamatā balstīto vēstījumu ietekme uz jauniešiem ar ēšanas traucējumiem remisijas stadijā. Tika secināts, ka izplatītākais veselības komunikācijas modelis ir veselības pārliecības modelis, savukārt auditoriju vairāk piesaista naratīva pārliecināšanas teorijas vēstījumi. Intervētie jaunieši nav ievērojuši informāciju par ēšanas traucējumiem Latvijas ziņu portālos, televīzijā vai laikrakstos, tomēr patērē saturu, kas palīdz pārvarēt ēšanas traucējumus sociālos medijos – reālu cilvēku stāstījumus par pārdzīvotiem ēšanas traucējumiem, kas nesatur kaitīgus ēšanas traucējumu vēstījumus.

The title of the bachelor thesis is "Health communication on eating disorders: an analysis of communication and target audience expectations of governmental and non-governmental organisations". The aim of the thesis is to analyse governmental and non-governmental communication on eating disorders, identifying the most effective health communication model or theory, and to compare the relevance of communication to audience expectations. Based on the information gathered in the theory on health communication models and theories, the thesis explored four models/theories: health belief model, social cognitive theory and social learning theory, the theory of planned behaviour/reasoned action and the theory of narrative persuasion - the occurrence of messages on Latvian news portals and social media Facebook and Instagram profiles of the Ministry of Health, the Centre for Disease Prevention and Control, the Children's Clinical University Hospital, the Riga Psychiatric and Narcology Centre, the Teenage Resource Centre and the non-governmental organisation "Būt brīvai" in publications distributed in 2023. The impact of the messages based on the models and theories reviewed on young people with eating disorders in remission was also examined. It was found that the most common health communication model is the health belief model, while audiences are more attracted to messages based on narrative persuasion theory. The young people interviewed have not noticed information about eating disorders on Latvian news portals, television or newspapers, but consume helpful content about eating disorders on social media - stories about eating disorder experiences by real people that do not contain harmful eating disorder messages.